Teritorija.lv: par teātru politiku Latvijā

Zinātniskās ievirzes žurnāls “Teritorija” par teātri un tā saistību ar citām mākslas jomām ir pārtapis interneta portālā www.teritorija.lv. Jaunais portāls turpinās apskatīt un analizēt mūsdienu skatuves mākslu (performing arts) plašākā mērogā, mēģinot notikumus Latvijā skatīt kontekstā ar procesiem citās Eiropas valstīs. Sadaļā “Fokuss” tiks publicēti raksti un esejas par aktuālo problemātiku mūsdienu skatuves mākslā – gan no mākslinieciskā, gan menedžmenta viedokļa. Šonedēļ žurnāls aicina pievērst uzmanību kultūras menedžeres un teātra zinātnieces Baibas Tjarves analītiskajam rakstam „Samazināt, palielināt.. jeb Teātru politika Latvijā” par teātru lomu un vietu mūsdienu Latvijā.

„Neanalizējot iespējamās Latvijas, Igaunijas, Somijas un Nīderlandes sabiedrības sociāli ekonomiskās atšķirības, bet, pievēršot uzmanību teātra nozarei, jāsecina, ka visupirms teātru apmeklētību nosaka piedāvājums. Ja Latvijā valsts finansiāli atbalstītie astoņi repertuāra teātri ik gadu uz 1000 iedzīvotājiem nospēlē vidēji 0,1 izrādi, tad Somijā teātri nospēlē vidēji 2,2 izrādes, Igaunijā – vidēji 2,5 izrādes un Nīderlandē – vidēji 2,7 izrādes. Nenoliedzami, ka lielāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielāku piedāvājumu. (..) Taču, kā rāda Igaunijas teātru darbu raksturojošie rādītāji, arī ievērojami mazāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielu piedāvājumu – proti, Igaunijā 11 valsts finansētie repertuāra teātri ik sezonu spēlējuši vidēji tikai par 0,2 izrādēm mazāk nekā vidēji visi Nīderlandes teātri kopā.” (Baltic Institute of Social Sciences,2008. Teātra apmeklējuma noteicošie faktori un mērķauditorijas identificēšana.)

Tātad – varētu secināt, ka nevis valsts atbalstīto teātru skaits ir par daudz Latvijai ar apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju (šādu viedokli, spriežot pēc masu mediju atstāsta paudis kultūras ministrs Ints Dālderis), bet gan Latvijas teātru nospēlētais izrāžu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu iespējamo pieprasījumu visā valstī. To varētu mainīt, mainot valsts politiku un atbalsta mehānismus, lai ne tikai veicinātu teātru komerciālu virzību iestudēt mūziklus un piepildīt ar pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu lielās zāles, tādejādi nopelnot arvien vairāk, bet gan mainot dotācijas piešķiršanas kārtību, finansējot daudzveidību, iespējams, finansējot pat vairāk teātrus, veicinot konkurenci starp lieliem un maziem teātriem, atbalstot mazās formas izrādes, kas piemērotas viesizrādēm, ceļošanai, izrādīšanai dažādās telpās un varbūt arī daudz precīzāk uzrunātu un atrastu savu skatītāju.

Kultūras Alianses vēstule valdībai

Ņemot vērā to, ka šonedēļ tiek sasauktas vairākas valdības sēdes, lai lemtu par tālākiem Latvijas valsts budžeta samazinājumiem, Kultūras Alianse vēršas pie Ministru prezidenta un ministriem, aicinot ikvienu ministru apzināties savu personīgo atbildību tādu lēmumu pieņemšanā, kas sekmē Latvijas kā nacionālas valsts un Latvijas tautas kā kultūras nācijas iznīcināšanu: “Precīzus nākamā gada budžeta skaitļus visticamāk uzzināsim otrā rītā pēc balsošanas, taču ir jau paziņots, ka finansējums kultūrai saruks vēl vismaz par 20%, bet Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļi kopumā samazināsies par 72% salīdzinot ar 2008. gadu, tātad pietuvosies 1999. gada līmenim. Kurp ejam?”

Latvijas Radošo savienību padome aicina izteikt atbalstu kultūrai

Latvijas Radošo savienību padome ir aicinājusi izteikt atbalstu kultūrai un rīko atbalsta akciju „Es par kultūru”, kura notiks līdz 2009.gada 16. oktobrim kultūras institūcijās. Akcijas laikā iedzīvotāji aicināti ar saviem parakstiem apliecināt, ka  kultūra viņu dzīvē ir svarīga. Akcija notiks  kultūras institūcijās – kinoteātros, grāmatnīcās, bibliotēkās, muzejos, teātros, koncertu norises vietās, mūzikas un mākslas skolās, kā arī interneta portālā www.delfi.lv un www.draugiem.lv.

Sarmīte Ēlerte: „ Man liekas absurdi, ka anonīmu funkciju vērtētāju balss, kuri novērtē kultūru kā valsts vismazāk svarīgo funkciju ir dzirdami skaļāk, kā tie 10 un 100 tūkstoši, kuriem kultūra ir absolūti nepieciešama dzīves daļa. Tādēļ mēs gribam, lai šī cilvēku daļa ir dzirdama”.

Uģis Prauliņš: „Pagājušajā nedēļā iepazinos ar kultūras funkcijas nozīmības izvērtējumu, ko veikuši politiķi un sociālie partneri. Valdība nedrīkst subjektīvus vērtējumus pārvērst par valstiskiem kritērijiem”.

Māris Bērziņš: „Valsts pirmkārt sakņojas kultūrā un tikai pēc tam izveidojas par ekonomisku vienību. Jo augstāka kultūra, jo spēcīgāka ekonomika.”

Dizains. Nākotne 2009 pievērš Eiropas uzmanību

Laikā no 2009.gada 1. oktobra līdz 15. novembrim Rīga kļūs par dizaina pilsētu, jo šeit jau piekto gadu pēc kārtas notiks festivāls Dizains.Nākotne 2009. Šis gads ievērojams ar diviem Eiropas mēroga dizaina dzīves notikumiem – starptautisku konferenci “Dizains un valsts politika”, kā arī Eiropas dizaina asociāciju apvienības (BEDA) reģionālo valdes sēdi, kuras laikā 1. oktobris tiks izziņots kā Eiropas Dizaina diena.

Starptautiska konference “Dizains un valsts politika” 2009.gada 2. oktobrī pulcēs Eiropas un Latvijas ekspertus, dizaina politikas veidotājus, dizainerus, pasniedzējus un pētniekus, lai diskutētu par dizaina attīstības perspektīvām. Šodien dizains tiek pozicionēts kā viens no vadošajiem spēkiem, kas mijiedarbojoties ekonomikas un un kultūras procesiem, spēj piedāvāt sabiedrībai jaunus risinājumus un noteikt attīstības virzienus. Konference iepazīstinās ar Latvijas un ārvalstu pieredzi, kas ļaus izvērtēt situāciju un izprast nākotnes perspektīvas, veidojot atbildīgu dizaina politiku.

Festivālu rīko Dizaina Informācijas centrs (DIC).

Būtisks finansējuma samazinājums kultūras nozarei

2008.gadā Kultūras ministrijas budžets ar mērķdotācijām bija 120.4 miljoni latu, savukārt 2009.gada budžets pēc grozījumiem ar mērķdotācijām bija 97 miljoni latu (samazinājums par 19.45%). Tā kā pamatbudžetā ietilpst arī finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai un ES fondu realizācijai – bez šīm budžeta pozīcijām, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājums 2009.gadā ir vēl lielāks – par 34%.

Vēl mazāks solās būt 2010.gada budžets. Kultūras ministrs Ints Dālderis pauž bažas par kultūras finansējumu nākamgad, jo pēc plānotā samazinājuma par 40%, salīdzinot ar šī gada līdzekļiem, kultūras jomas finansējums paliks vien 0,2% no iekšzemes kopprodukta, kas ministram nav pieņemams, ziņo portāls “Delfi”. (Tomēr, 22.oktobrī valdība nolēma, ka būs četras nozares, kurām tēriņi tiks samazināti mazāk, nekā valdība to lēma iepriekš. Tā kultūrai, sportam un atpūtai samazinājums būs 20% nevis 32%. Valdība turpinās darbu, izvērtējot katru nozari atsevišķi un lemjot, uz kādām jomām un funkcijām varēs realizēt šos samazinājumus.)

23.septembrī Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja Sarmītes Ēlertes sasaukusi paplašināto Nacionālās kultūras padomes ārkārtas sēdi: „Ir nolemts sasaukt sēdi, jo situācija ir ārkārtēja,” paskaidro Sarmīte Ēlerte. „Pēc manā rīcībā esošās informācijas, budžeta samazinājums kultūrai nākamajā gadā varētu būt ārkārtīgi dramatisks, salīdzinot ar šā gada budžetu. Gan atsevišķu partiju pārstāvju izteikumi, gan koalīcijas partiju un sociālo partneru veiktais kultūras funkciju vērtējums ļauj secināt, ka ar kultūru saistītās funkcijas tiek novērtētas kā vismazāk nepieciešamās. Šāda tuvredzīga politika var apdraudēt vienu no svarīgākajiem valsts pastāvēšanas mērķiem un iemesliem.”

Pētījums: kultūras finansēšanas modeļi

Pētījums par valsts finansēšanas neatkarību kultūrā (IFACCA D’art report No 9 “The Independence of Government Arts Funding” by Christopher Madden, 2009) apskata kultūras finansēšanas modeļus – gan t.s. “rokas stiepiena attāluma” jeb aģentūru principu, gan tiešo finansēšanu, kur lēmumus pieņem un tos izpilda ministrijas, ko vada politiķi. Pētījuma autors secina, ka arvien biežāk abi šie modeļi tiek apvienoti, atsevišķās jomās izmantojot aģentūru principu. Pētījums piedāvā iepazīties ar rekomendācijām un ieteikumiem, kādi modeļi kultūras finansēšanā ir piemērotākie un kādi aspekti jāņem vērā katrā no jomām.

Pētījumu interesanti lasīt arī Latvijas kontekstā, ņemot vērā pēdējā laika varas centralizēšanos - aģentūru likvidēšanu un integrēšanu Kultūras ministrijas struktūrā.

Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā – Rīga

Rīga 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu – to 15.septembrī izšķīra starptautiska atlases komisija ar tās priekšsēdētāju seru Robertu Skotu. Eiropas kultūras galvaspilsētas atlases konkursā startēja četras Latvijas pilsētas: Cēsis, Jūrmala, Liepāja un Rīga. Noslēdzošajā kārtā par šo titulu cīnījās Cēsis (www.cesis.lv), Liepāja (www.liepaja2014.lv) un Rīga (www.kultrix.lv). Konkursa atlases žūrija bija starptautiska – tajā piedalījās septiņi Eiropas Savienības institūciju noteikti pārstāvji, kā arī seši Latvijas noteikti un Eiropas Komisijas apstiprināti pārstāvji.

Radošo iniciatīvu izdzīvošanas stratēģijas

Laikmetīgās mākslas centrs meklē jaunas stratēģijas izdzīvošanai krīzes apstākļos: Starptautiskais mākslas festivāls “Survival Kit” jeb “izdzīvošanas komplekts” norisinās Rīgā 2009.gada 12.-19.septembrī. Rīgas centrā viens pēc otra pazūd veikali, kafejnīcas un citi pilsētas infrastruktūras elementi. Tukšajās telpās mākslinieki veidos savus projektus – instalācijas un gleznas, videodarbus un animāciju, mail art, fotogrāfijas, komiksus un kolāžas, organizēs performances, iekārtos grāmatnīcu un piedāvās mākslinieku gatavotu ēdienu, rādīs filmas un demonstrēs recycled modes kolekciju, rosinās skatītājus interaktīvām nodarbēm un aicinās piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī diskutēs par mākslinieku iespējām ietekmēt krīzes situāciju.

Festivāla ietvaros notiek arī seminārs radošo iniciatīvu izdzīvošanas stratēģijām “Hameleonu rotaļas”, lai apmainītos pieredzē un idejās par to, ko ekonomiskās krīzes ierosinātās pārmaiņas nozīmē radošai iniciatīvai.

Reformas kultūras pārvaldībā

Kultūras ministrija (KM) turpina informēt par strukturālo reformu norisi. Muzeju valsts pārvaldi un Kultūras un radošās industrijas izglītības centru paredzēts reorganizēt, to funkcijas nododot KM un pārņemot KM struktūrā nelielu skaitu darbinieku šo funkciju veikšanai. Pēc kino jomas profesionāļu protestiem valsts aģentūra “Nacionālais kino centrs” netiks iekļaut KM struktūrā, bet gan tiks pārveidots valsts tiešās pārvaldes iestādes statusā, vienlaikus samazinot tās funkcijas un struktūrvienību „Rīgas Kinomuzejs” nododot Latvijas Kultūras akadēmijai. Savukārt Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” netiks pārveidotas par valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kā bija paredzēts iepriekš, bet tiks saglabātas valsts aģentūru statusā. Plašāku informāciju var izlasīt KM mājas lapā.

Aicina iesniegt pieteikumus UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram

Līdz 2009.gada 30.septembrim var iesniegt nominācijas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) aicina Latvijas atmiņas institūcijas – bibliotēkas, muzejus, arhīvus, kā arī privātos kolekcionārus iesniegt nominācijas UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram, kura darbība uzsākta 2009. gadā ar mērķi veicināt Latvijas nozīmīgākā dokumentārā mantojuma apzināšanu, kā arī saglabāšanu, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski.

Lai sagatavotu nomināciju pieteikumus, UNESCO LNK aicina Latvijas atmiņas institūcijas pārskatīt savā krājumā esošās dokumentārā mantojuma liecības un izvērtēt, kas no šiem materiāliem ir svarīgs pasaules atmiņā, kādam dokumentārajam mantojumam nepieciešams veikt aizsardzības pasākumus un pievērst īpašu uzmanību.