Ministru kabineta ārkārtas sēdē 20.novembrī atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts, kas paredz Liepājas simfoniskā orķestra statusa maiņu, Liepājas pašvaldības iestādi „Liepājas simfoniskais orķestris” pārveidojot par valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Liepājas simfoniskais orķestris”. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja būs Kultūras ministrija.

Kultūras ministrija šobrīd līdzfinansē divu Liepājas pašvaldības profesionālās mākslas kolektīvu – Liepājas simfoniskā orķestra un Liepājas teātra -  darbību. Saistībā ar nepieciešamību būtiski samazināt budžeta finansējumu Kultūras ministrija un Liepājas dome veica sarunas par to, kādā veidā turpmāk Kurzemes reģionā nodrošināt kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamību.

Saskaņā ar Liepājas domes priekšlikumu turpmāk paredzēts Liepājas simfonisko orķestri nodot valsts pārziņā un tā darbību nodrošināt no Kultūras ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Liepājas teātri turpmāk finansēt no Liepājas pašvaldības budžeta.

Turpinot iesāktās reformas Kultūras ministrijas (KM) administratīvo izmaksu samazināšanā, sagatavots projekts apstiprināšanai Ministru kabinetā par Kultūras un radošās industrijas izglītības centra likvidāciju un tā pievienošanu Kultūras ministrijai.

Reformas rezultātā paredzēts no 13 štata vietām saglabāt sešas, atbalsta funkcijas (piemēram, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi) nodrošinot Kultūras ministrijas administratīvā aparāta ietvaros. Likvidācijas rezultātā plānotais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 2010. gadā attiecībā pret 2009.gada valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem ir 136 863 latu apmērā.

2008./2009. mācību gadā ieviestā “Kultūras karte” – projekts, kura īstenošanai iztērēti vairāk nekā 11 miljoni eiro un kas katram skolēnam vecumā no 12 līdz 18 gadiem piešķir karti ar 15 eiro kredītu mākslas un kultūras pasākumu apmeklēšanai, – ir palīdzējis skolēniem iepazīties ar mākslu. Pētījums liecina arī, ka kultūra ieņem arvien nozīmīgāku un pastāvīgāku lomu izglītībā. Kultūras karti skolēni varēja izmantot gan individuāliem, gan kolektīviem (kopā ar klasi) kultūras pasākumu apmeklējumiem. Bieži skolas to izmantoja, uzdodot noteiktu uzdevumu, piemēram, uzrakstīt recenziju par redzēto izrādi.

Kultūras karte ir tikai viens no projektiem plašākā kultūrpolitiskā plānā, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos kultūras aktivitātēs. Kultūras ministrs Ronalds Plasterks (Ronald Plasterk) 2007.gada memorandā “Kunst van leven” (“Māksla dzīvei”) izvirzīja 10 punktus kultūras līdzdalības vecināšanai. Tostarp – nozīmīgi akcentējot kultūras un mākslas lomu izglītībā, integrācijā un uzmanības lokā izvirzot amatiermāksas aktivitātes. Šajā plānā ietilpa arī kultūras kanona izveide.

Resursi

IFACCA, November Pupils actively involved in arts and culture
Expatica.com, 15.11.2009. Culture Card for Dutch pupils
Compendium, 2008 Cultural consumption and participation

Lai palīdzētu attīstīties radošajām industrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad bija izsludinājusi pieteikšanos iepirkuma konkursam radošo industriju inkubatora izveidei Rīgā. Inkubators palīdzētu radošo industriju pārstāvjiem attīstīt biznesu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības un juridiskajos jautājumos.

Konkursam pieteicās divi pretendenti – Zanes Čulkstenas vadītais  “Radošo industriju inkubators” (RII), kurš savu darbību iecerējis attīstīt Spīķeros, kā arī uzņēmums “Attīstības projektu institūts” (API), kurš šī projekta vajadzībām īrēs telpas Andrejsalā. Abi pretendenti iecerējuši arī sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kam ir veiksmīga pieredze radošo uzņēmumu inkubēšanā.  Uzvara konkursā garantē pieeju 1,6 miljonu latu lielajam ES struktūrfondu līdzfinansējumam nākamo piecu gadu laikā.

Lai arī līgums starp LIAA un  ”Attīstības projektu institūtu” jau noslēgts, taču konkursā zaudējušās firmas īpašniece ir apņēmības pilna turpināt cīņu. RII īpašniece Zane Čulkstena plāno tiesā apstrīdēt LIAA rīkotā konkursa rezultātus, saskaņā ar kuriem uzņēmums API ieguvis tiesības Rīgā veidot radoša biznesa inkubatoru, – ziņo portāls Delfi.

Jāpiezīmē, ka daļa no kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kas vēl nesen darbojās Andrejsalā, tagad apdzīvo Spīķerus.
 Resursi

Delfi, 06.11.2009. “Plāno apstrīdēt LIAA radošo biznesa inkubatoru konkursa rezultātus”
Diena, 22.09.2009. “Inkubatoru karš”

Kultūras ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai projektu, kas paredz VB SIA „Latvijas Radio” struktūrvienības  Latvijas Radio kora nodošanu Kultūras ministrijas padotībā, kā arī līdzekļu pārdali kora darbības nodrošināšanai. Turpmāk plānots, ka Latvijas Radio koris tiks iekļauts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” sastāvā, kas kori nodrošinās ar darbam nepieciešamajām mēģinājumu telpām koncertzālē „Spīķeri” un aprīkojumu, kā arī organizēs kora koncertdarbību Latvijā.

Plānotās izmaiņas tiek veiktas, lai finansējuma samazinājuma apstākļos Latvijas Radio nepieņemtu lēmumu par Latvijas Radio kora likvidāciju.

Daugavpils Domes vadība ir saņēmusi informāciju no Kultūras ministrijas – Latvijas teātru valsts dotāciju projektu 2010. gadam. Pašvaldības vadību pārsteidza procenta apmērs, kas paredzēts Daugavpils teātrim. No valsts dotācijas kopējās summas, kas paredzēta visiem Latvijas teātriem – 3 milj. 97 tūkst. , Daugavpils teātrim atvelēti tikai 4%, – informē daugavpils.lv.

Plānotais valsts atbalsts ir gandrīz trīs reizes mazāks par dotāciju, ko Daugavpils teātris no valsts saņēmis šogad. Ar šādu finansējumu, kas sezonā paredz vien divus jauniestudējumus – pa vienam latviešu un krievu trupā, 36 izrādes – pa 18 katrai trupai – un neparedz finansējumu nevienai viesizrādei, teātris nav spējīgs izdzīvot. Savukārt nelielais izrāžu skaits – nedaudz vairāk par vienu izrādi mēnesī – liegs aktieriem iespēju saglabāt savu profesionālo līmeni, uzskata teātra direktore Inese Laizāne.

Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietniece Rita Strode izteica neizpratni par to, ka Daugavpilij ir vismazākā summa no visiem teātriem. Daugavpils pašvaldība ir nosūtījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par Daugavpils teātra likteni un Daugavpils pašvaldības iebildumus, pielikumā ir trīspusēja sadarbības līguma projekts un līgums starp teātri un Kultūras ministriju, kas noslēgts 2008. gadā – “Par deleģēto kultūras funkciju veikšanu”, kas nav lauzts un ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim.

Pirmais Kultūras ministrijas mēģinājums likvidēt Daugavpils teātri, pēc Laizānes teiktā, noticis augustā, kad tā atsūtījusi pašvaldībai vēstuli ar piedāvājumu pārņemt teātri savā pārziņā vai arī sākt apsvērt iespēju to likvidēt.

Resursi

Delfi, 06.11.2009. “KM plāno būtiski samazināt finansējumu Daugavpils teātrim”
TVNET, 06.11.2009. “Kultūras ministrija mēģinot likvidēt Daugavpils teātri”
Culturelab, 04.09.2009. “Kultūras ministrija aicina pašvladības atbalstīt profesionālos teātrus reģionos”

Nacionālās attīstības padome (NAP) ir izvērtējusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Sabiedriskās apspriešanas gaitā tika iesniegti vairāk kā 600 priekšlikumi, kuri ir apkopoti un publicēti pārskata tabulā.

Pārskatā redzami arī kultūras jomas pārstāvju ieteikumi. NAP ir ņēmusi vērā Kultūras ministrijas ierosinājumus un labojumus, plānojot papildināt LIAS gala redakciju ar sadaļu par kultūras kapitālu. Tomēr par Sarmītes Ēlertes uzstādījumu, ka LIAS jāformulē, kādā veidā sekmēt Latvijas attīstību, latviešu nācijas attīstību un Latvijas kultūrtelpas veidošanos, darba grupas autori iebilst, ka “nacionālās identitātes un valodu lietojumu jautājums vaicā pēc sabiedriskas debates, bez kuras konkrētu formulējumu iekļaušana LIAS būtu vienpusīga un neobjektīva”.

2010.gada budžeta projekts paredz Kultūras ministrijai (KM) samazinājumu par gandrīz 30%, salīdzinot ar 2009.gada budžetu (2009.g.: Ls 95 938 210; 2010.g.projekts: Ls 67 741 696). Detalizēts izklāsts par nozaru finansējumu nav publiskots. Zināms, ka budžeta projekts iekļauj arī finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, – vismaz 12 miljonus latu (šādā scenārijā tas būtu nozīmīgs plānotā finansējuma (38.5 miljoni latu) samazinājums, kas sadārdzinātu projektu un pārceltu celtniecības nobeigumu par gadu, iespējams, par vairākiem gadiem).

Šāds KM budžets nozīmē atgriešanos apmēram 2006.gada līmenī. Jāpiezīmē, ka pēdējos gados ir nozīmīgi pieaudzis tieši atalgojums valsts kultūras sektorā strādājošiem (vidējais atalgojums 2006. gadā Ls 262, 2008.gadā – Ls 504).

Atsevišķas reformas kultūras nozarē jau ir īstenotas – pamatā tas attiecas uz aģentūru skaita samazināšanu un šo institūciju apvienošanu vai pievienošanu Kultūras ministrijai. Piemēram, notiek vairāku muzeju apvienošana, Teātra muzeja un Kino muzeja pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai, divas Kultūras ministrijas padotības iestādes – Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs un Muzeju valsts pārvalde tiks pievienotas Kultūras ministrijai. Par šo pārmaiņu efektivitāti un ieguvumiem finansiālā izteiksmē Kultūras ministrija nav publiskojusi informāciju.

Budžeta gatavošanas procesā Kultūras ministrija plānoja mainīt reģionālo teātru Daugavpilī un Liepājā finansēšanas modeli, galveno atbildību pārliekot uz pašvaldībām. Šķietami, ka Liepājas teātra gadījumā tiks panākta vienošanā, Kultūras ministrijai uzņemoties lielāku atbildību par Liepājas simfonisko orķestri un izskatot iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Reformas noteikti skars (jau skar) kultūrizglītības jomu, finansiālo atbildību pārdalot starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un vecākiem un samazinot mācību programmu apjomu.

Kultūras nozari nozīmīgi ietekmēs arī iespējamais un līdzšinējais Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta samazinājums. 2009.gadā finansējums tika samazināts par 45.9% (salīdzinot ar 2008.gadu). Acīmredzot vēl lielāks finansējuma samazinājums gaidāms 2010.gada budžetā. Radošo profesiju pārstāvju dzīvi būtiski ietekmēs izmaiņas atlīdzības par publisko patapinājumu izmaksās. Jau 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes.

Resursi

Delfi, 26.10.2009. “Budžeta projekts: mazāk naudas gan ministrijām, gan neatkarīgajām iestādēm”
“Diena”, 26.10.2009. “Gaismaspilij apliks krīzes žogu”
NRA, 28.10.2009. “Gaismas pili cels mūžīgi?”
Delfi, 28.10.2009. “Dālderis: jāatrod veids turpināt LNB celtniecību ar ierobežotiem līdzekļiem”

Ekonomiskās krīzes apstākļi un nepopulāri lēmumi ir aktivizējuši dažādas sabiedrības protesta un iesaistīšanās formas. Viena no tām – NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, kas tika parakstīts 2005.gada 15.jūnijā, piedaloties valdības pilnvarotajam pārstāvim – Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un 57 NVO pārstāvjiem. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 194 organizācijas, drīzumā pievienosies vēl 17 organizācijas. Dokumenta parakstīšana ir atvērta.

16.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, diskusijā uzsverot, ka dialogs ar sabiedrību un nevalstisko organizāciju loma krīzes apstākļos ir īpaši svarīgs sociālās stabilitātes un līdzsvara saglabāšanai.

Kā praksē veidojas sadarbība starp ministrijām un NVO, var izlasīt Ministru kabineta mājas lapā. Te arī Kultūras ministrijas atskaites par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, noslēgtajiem līgumiem un piešķirto atbalstu.

Kultūras ministrija un Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) sadarbībā ar nozares profesionāļiem izstrādājusi mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformas projektu, ko paredzēts apstiprināt šā gada beigās. Tas paredz no nākamā mācību gada pašvaldību dibinātajās mūzikas skolās par valsts budžeta līdzekļiem īstenot divu plūsmu (pamata un paplašinātās programmas) mūzikas izglītību. Tāpat tiek veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu līdzfinansējuma iespējas arī no pašvaldību un vecāku budžeta. Līdz šim profesionālās ievirzes kultūrizglītības pedagogu atalgojums tika finansēts vienīgi no valsts budžeta.

KRIIC informē, ka, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, profesionālās ievirzes mūzikas izglītības reforma paredz audzēkņu dalījumu pamata un paplašinātajā programmās, atbilstoši viņu talantiem un spējām, attiecībās 80 % pret 20 %, paredzot katrai plūsmai diferencētu stundu skaitu: pamata programmā viena audzēkņa apmācībai 962, 5 stundu apjomā; paplašinātajā programmā 1242, 5 stundu apjomā. Salīdzinājumā ar esošo licencēto 6 gadu izglītības programmu stundu skaits pamatprogrammā tiks finansēts  57 % apjomā (45% – no esošās 8 gadu programmas), savukārt paplašinātajā programmā- 73% apjomā (57% – no esošās 8 gadu programmas). Paplašinātā programma veicinās talantīgāko audzēkņu profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī sagatavos viņus turpmākām studijām mūzikas vidusskolā.

Savukārt Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs uzskata, “ka bērni, kas tagad mācās mūzikas skolās, turpmāk saņems pusi no paredzētās izglītības – ja kāds no viņiem saista savu nākotni ar mūziku, laiks atvadīties no šīm domām. (..) Tas nozīmē, ka labu izglītību varēs saņemt par labu maksu elitārās skolās. (..) Ievērojami tiek samazinātas mākslas skolu programmas. Šāda mācību degradācija novedīs pie tā, ka nelielās mūzikas un mākslas skolas tiks likvidētas.”

Lai protestētu pret iecerētajām izmaiņām, mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, vecāki un citi līdzīgi domājošie 16.oktobrī Bauskā devās gājienā. Līdzīgas aktivitātes tiks rīkotas arī citās Latvijas pilsētās.