Diskusijas tēma ir sociālās garantijas un sociālais nodrošinājums radošo profesiju pārstāvjiem jeb dažādās kultūras nozarēs strādājošajiem. Pamatā ir runa par t.s. brīvmāksliniekiem – tādiem cilvēkiem, kas nav pastāvīgās darba attiecībās kā darba ņēmēji, kuru ienākumi ir neregulāri un nelieli, bet kuri rada Latvijas kultūrā nozīmīgas un paliekošas vērtības. Tie ir literāti, mākslinieki, kino nozarē strādājošie, liela daļa mūziķu u.c. Šobrīd zināmā valsts aizsardzībā ir tikai pensionētas kultūras un mākslas izcilās personības, kuras saņem VKKF mūža stipendiju Ls 100 mēnesī, tomēr jau trešo gadu mūža stipendiju programma ir apturēta un jauni pretendenti netiek pieņemti.

Diskusijas mērķis ir aktualizēt šo problēmu publiski, apspriest akūtākos jautājumus un izlemt par labākajiem risinājumiem. Igaunijā ir pieņemts likums par “Radošo savienību un radošo personu statusu”, kas paredz kultūras nozares organizācijām (nevalstiskām) nelielu valsts dotāciju, par kuru tās var sniegt īslaicīga bezdarba gadījumā pabalstu saviem biedriem brīvmāksliniekiem un citos gadījumos.

Mākslas un kultūras nozares
Ekonomiskā krīze turpinās ietekmēt mākslas jomas tradicionālajā, institucionālajā izpratnē (vizuālās mākslas, skatuves mākslas, muzeji, kultūras mantojums, bibliotēkas u.c.). Lai gan starptautiskas institūcijas cenšas analizēt krīzes sekas kultūras jomā, tomēr vēl nav skaidras prognozes, kā pēc būtības mainīsies kultūras finansēšanas modelis nākotnē. Ekonomikas profesors un vairāku grāmatu par kultūras ekonomiku autors Deivids Trosbijs (David Throsby) uzskata, ka nākotnē mazināsies krasā robežšķirtne starp sabiedrisko un privāto sektoru kultūras jomā. Arī Eiropas Padomes Kultūras un kultūras un kultūras un dabas mantojuma direktorāta vadītājs Roberts Palmers (Robert Palmer) domā, ka nozīmīgas pārmaiņas skars kultūras pārvaldības modeļus, arvien vairāk kultūras pārvaldībā iesaistot nevalstisko sektoru, tostarp iekļaujot arī komerciālās intereses kultūras industriju jomā. Trosbijs ir pārliecināts, ka ieņēmumu avoti kultūras jomā dažādosies, mākslinieki arvien vairāk attīstīs savus uzņēmumus vai būs pašnodarbinātie, nevis pastāvīgi algoti darbinieki, un viņu karjera attīstīsies pēc “portfolio karjeras” principiem.  Pats galvenais izaicinājums kultūras organizācijām būs atrast līdzsvaru starp finansiālo stabilitāti un kultūras misiju.
Lielbritānijas Zinātnes, tehnoloģijas un mākslas fonds NESTA (the National Endowment for Science, Technology and the Arts, UK) prognozē, ka 2012.gads būs “pūļa finansējuma” (crowdfunding) gads, kad triumfēs šis finansējuma modelis, kas ļauj demokrātiskā veidā iesaistīties plašam sabiedrības lokam.

Jaunās tehnoloģijas
Kultūras nozares un kultūras politiku turpinās ietekmēt arī straujas tehnoloģiju pārmaiņas. Trosbijs atgādina, ka jaunās tehnoloģijas mudina meklēt jaunus biznesa modeļus (apvienošanās, izmaiņas patēriņa veidos, sociālo mediju lomas pieaugums). Arī Palmers ir pārliecināts, ka kultūras politiku ietekmēs izmaiņas vērtību sistēmā un pārmaiņu procesi kultūras ražošanā un izplatīšanā. Rakstnieks, pētnieks un kopienu mākslas eksperts Fransuā Matarasso (François Matarasso) uzskata, ka tehnoloģijas turpinās nojaukt robežas gan starp mākslas žanriem, gan profesionālo un amatiermākslu, gan starp producentiem un mākslas patērētājiem (termins “prosumer” apvieno vārdus “consumer” un “producer”). Tomēr viņš atgādina, ka jauno tehnoloģiju būtiskākā ietekme ir nevis tehniska rakstura, bet gan saturiska – tiek paplašinātas radošuma un sadarbības robežas.

Kultūrpolitikas sadarbība ar citām nozaru politikām
Eksperti ir vienisprātis, ka turpināsies kultūrpolitikas sadarbība ar citu nozaru politikām. Kultūra tiek uztverta plašākā kontekstā – uzsverot tās saistību ar labklājību, veselību, sociālo iekļaušanu, tāpat kultūra veicina pilsētvides un reģionu atjaunošanos, tā ir nesaraujami saistīta ar attīstības procesiem. Kultūras ekonomiskā loma tiek stiprināta Eiropas Savienības politikas līmenī (piemēram, jaunā programma “Radošā Eiropa”), kā arī Latvijas kultūras ministre rosina kultūru skatīt plašākā kontekstā un ne tikai kā patērējošu nozari. Lai gan vienlaikus daudzviet Eiropā skan trauksmes zvani un pētnieki norāda, ka jāatceras kultūras sākotnējā vērtība, nevis tā jāvērtē tikai samaksāto nodokļu kontekstā. Arī Trosbijs atgādina, ka kultūrpolitikas veidotājiem reālistiski jānovērtē radošā sektora ieguldījums attīstībā, nodarbinātībā un citās jomās, tomēr kultūrpolitikā jāmēģina atrast līdzsvars strap tradicionālo mākslas un kultūras lomu un tās “jaunajiem uzdevumiem” citās nozarēs. Viņš uzskata, ka efektīva kultūras politika atzīs gan kultūras un mākslas (komerciālās un nekomerciālās kultūras) ekonomisko ieguldījumu, gan kultūras vērtības fundamentālo nozīmi sabiedrībā un attīstīs kultūras politiku kā vienu no valdības pamatfunkcijām, savstarpēji sadarbojoties vairāku nozaru – kultūras, mantojuma, izglītības, labklājības, ekonomikas, pilsētu un reģionālās attīstības – ministrijām.

Resursi

The effects of the economic crisis on culture by Péter Inkei, The Budapest Observatory. Background paper for CultureWatchEurope conference 2010 “Culture and the Policies of Change”, EESC Headquarters, Brussels, 6-7 September 2010 (Pdf)

The economic crisis and the prospects for art and culture in Europe, SICA: (Pdf)

Re-thinking Cultural Policy by F. Matarasso. Background paper for CultureWatchEurope conference 2010 “Culture and the Policies of Change”,
EESC Headquarters, Brussels, 6-7 September 2010 (Pdf)

New Challenges to the Landscape of Cultural Policies in Europe. A few thoughts by Robert Palmer (Council of Europe).

Looking ahead: challenges to the arts, culture, management and policy in the next 20 years by David Throsby. Keynote presentation at closing session of the 11th AIMAC Conference organised by the University of Antwerp in collaboration with the Antwerp Management School, 4-6 July 2011 (Ppt)

12 predictions for 2012 by NESTA (the National Endowment for Science, Technology and the Arts, UK)

Lai gan abus pilsētu mājas lapas sniedz pārskatu par gada kultūras programmas mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un projekta Eiropas dimensiju, tomēr ir grūti saprast, kurus pasākumus būtu vērts apmeklēt, braucot no Latvijas. Spēcīgs uzsvars tiek likts uz iedzīvotāju iesaistīšanu, kultūras izpausmēn nepierastās urbānās vietās un atsevišķiem oficiāliem starptautiskās sadarbības projektiem.

Eiropas kultūras galvaspilsētu reklāmas video var redzēt šeit:
- Gimaraiša (angļu subtitri),
- Maribora (tikai slovēņu valodā).

Programmas budžets plānots 1.8 miljardu eiro apmērā, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu nākamā perioda finansējums kultūras, audiovizuālās nozares un radošo nozaru atbalstam pieaugs par 35%.

Kultūras ministrija aicina agrākos ES kultūras projektu īstenotājus Latvijā un citus interesentus uz diskusiju par jaunveidoto Radošās Eiropas programmu 2012.gada 3.janvārī plkst.15:00 Rīgā, Antonijas ielā 9. Diskusijas mērķis – veidot nacionālās pozīcijas priekšlikumus Eiropas Komisijai atbilstoši Latvijas organizāciju interesēm.

Tikmēr operu turpina administrēt KM ieceltā pagaidu operatīvā vadība - operas līdzšinējā izpilddirektore Selga Laizāne un finanšu direktors Normunds Matutis. Lai novērtētu operas saimniecisko darbību, tiek veikts finanšu audits.

Andrejs Žagars savukārt aicinājis KM izvērtēt operas uzturēšanas izmaksas un pieņemt kultūrpolitisku lēmumu, vai valsts var atļauties uzturēt operas žanru un savu zīmolu – Latvijas Nacionālo operu, orientējoties uz izcilību un kvalitāti vai  izdzīvošanas režīmu, varbūtēji atsakoties no kādas operas vienības (piemēram, klasiskā baleta trupas vietā izvēloties laikmetīgā baleta trupu mazākā sastāvā).

Finansējums tiks novirzīts sekojošām aktivitātēm.

1. Iepriekš noteiktajiem projektiem kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūras pakalpojuma klāsta paplašināšanai:
- „Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcija”, projekta īstenotājs – VNĪ;
- „Rīgas Jūgendstila centra kultūras mantojuma digitalizācija un virtuālā muzeja izstrāde”, projekta īstenotājs -  Rīgas Jūgendstila centrs;
- „Rēzeknes Zaļās sinagogas restaurācija”, projekta īstenotājs – Rēzeknes pilsētas dome;
- „Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana”, projekta īstenotājs – VNĪ;
- „Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja ostas noliktavas restaurācija”, projekta īstenotājs -  VA „Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzejs”.

Šiem iepriekš noteiktajiem projektiem tiek novizīta lielākā programmas finansējuma daļa – 7 334 446 EUR jeb aptuveni 70%.

2. Projektiem, kas paredz kultūras, jo īpaši koka un jūgendstila, mantojuma saglabāšanu, atlasot tos atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros.

Granta apmērs 85% no projekta budžeta, no 100 līdz 350 tk EUR. Kopējais pieejamais finansējums EUR 1 032 811. Projektus varēs iesniegt tikai pašvaldības un valsts institūcijas. Konkurss varētu tikt izsludināts 2012.gada 3.ceturksnī.

3. Mazo grantu shēmas projektiem kultūras apmaiņai, atlasot tos atklāta projektu iesniegumu konkursa ietvaros. Vēlamais rezultāts – veicināta laikmetīgās mākslas un kultūras pieejamība un sasniegta plašāka auditorija.

Granta apmērs – 90% no projekta budžeta, no 25 līdz 150 tk EUR. Pieejamais finansējums 500 000 EUR jeb 5%no visa programmas finansējuma.
Projektus varēs iesniegt valsts un pašvaldību institūcijas, biedrības vai nodibinājumi, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā un kuru galvenā darbības joma ir kultūra. Var tikt atbalstīta starptautisku kultūras un mākslas pasākumu – izstāžu, izrāžu (performanču), koncertu un festivālu u. c. – organizēšana; pieredzes apmaiņa un prakse starp kultūras institūcijām.
Projketu konkurss varētu tikt izsludināts 2012.gada 3.ceturksnī.

4. Bilateriālā fonda (1.5% no kopējā programmai pieejamā finansējuma apjoma – 150 293 EUR) ietvaros projektu līmenī tiks atbalstīti potenciālo projektu (mazo grantu shēmas vai kultūras mantojuma objektu saglabāšanas projektu) īstenotāju centieni atrast projekta partnerus Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā.

Sagatavošanās vizītēs uz/no donorvalstīm vai uz/no saņēmējvalsti var doties viena līdz divas personas no organizācijas uz 1-3 dienām.

Nākamā gada budžetā ir paredzēti 80 tūkstoši latu, lai kvalitatīvi uzsāktu organizatorisko gatavošanos XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem, 282 tūkstoši latu piešķirti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu rīkošanai, ir palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Savukārt 1 miljonu latu kultūras nozare nākamgad saņems no valsts kapitālsabiedrību peļņas. Kultūras un Zemkopības ministriju vienošanās paredz, ka no AS „Latvijas valsts meži” peļņas 800 tūkstoši latu nākamgad tiks piešķirti Valsts Kultūrkapitāla fondam, kurā kopējais pieejamais finansējums līdz ar to sasniegs 2,9 miljonus latu jeb par 0,5 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā. Savukārt no koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas 200 tūkstoši latu tiks novirzīti Dziesmu un deju svētku procesam.

Savukārt par 2012.gada nozīmīgām prioritātēm kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uzskata darbu pie tā, lai panāktu mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un meklētu iespējas palielināt atalgojumu kultūras izglītības iestāžu pedagogiem. Turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas, plānojot tās darbu jaunajā ēkā, kā arī jau nākamgad būs jāuzsāk bibliotēkas krājuma sagatavošana pārvietošanai uz jaunajām telpām.

Populārais čehu politiķis – bijušais zobārsts un hokeja entuziasts Jirži Bessers tika izvēlēts par kultūras ministru, neskatoties uz iepriekšējas pieredzes trūkumu kultūras vadībā. Pēc viņa paša teiktā pirms ievēlēšanas postenī 2010.gadā – “cilvēkam nav jābūt fermerim, lai vadītu lauksaimniecības ministriju, vai aktierim, lai vadītu kultūras ministriju”. Menedžmenta prasmes, 16 gadus vadot Berounas pilsētas pašvaldību, tika uzskatītas par pietiekamu kompetenci, uzsākot vadīt kultūras ministriju.

Drīz vien ministrs uzsāka plašu optimizāciju, neskatoties uz mākslinieku un radošo cilvēku protestiem, par prioritāriem uzskatot ietaupījumus, ne mākslinieciskās kvalitātes jautājumus. Piemēram, vienā organizācija tika apvienota Nacionālā opera un Nacionālais teātris.
Nacionālās galerijas vadībā nonāca ekonomists Vladimirs Rosels, gandrīz bez pieredzes mākslas laukā.  Bessers apgalvoja, ka labāk vadītāja amatam izvēlēties ekonomistu-menedžeri, ne mākslas vēsturnieku.
Tālāk sekoja domstarpības par atsevišķiem kultūras pieminekļiem un nekustamo īpašumu attīstības projektiem. Ministrs ieviesa stingru finanšu kontroli,  uzlika par pienākumu visām 30 pakļautajām kultūras organizācijām saskaņot ar ministriju katru iepirkumu, kaut arī vienas kronas vērtu. Tomēr dialogs ar māklsiniekiem, diskusija par kultūras un mākslas jēgu un kvalitāti iztrūka.

Lai nu kā, Čehijai šobrīd ir vajadzīgs jauns kultūras ministrs, tā kā Bessers decembra sākumā ir atkāpies no amata, jo savā deklarācijā divreiz aizmirsis pieminēt 230 tk dolāru vērtu īpašumu Floridā, turklāt viņa tuvs draugs uzņēmējs P.Hračs apsūdzēts krāpšanā un kukuļdošanā.

Redzēsim, kādi menedžmenta uzsvari sekos, turpinot iesāktās pārmaiņas čehu kultūras pārvaldībā. Pēc čehu preses raksta teiktā – Bessers ir nodemonstrējis, ka kultūras ministram nav obligāti jābūt māksliniekam, bet tajā pašā laikā ministram arī nav jābūt menedžerim, kuram nav lielas starpības, vai vadīt  operu vai vistu fermu.

Raksts “The culture minister need not be an artist, but Czechs don’t need another Besser” lasāms šeit.

Pētījumā aplūkoti mehānismi (nodokļu atvieglojumi, loterijas, banku programmas u.c. – kopā aplūkoti 16 dažādi mehānismi), ar kuru palīdzību valsts varētu stimulēt privātās sponsorēšanas pieaugumu. Rūpīgāka analīze par kultūras sponsorēšanas un ziedošanas praksi ir veikta par piecām ES valstīm: Itāliju, Nīderlandi, Poliju, Slovēniju un Lielbritāniju. Piedāvāts arī kultūras sponsorēšanas un mecenātisma prakses salīdzinājums ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Kā uzsver Austrumeiropas kultūras finansēšanas pētījumu centrs Budapeštas observatorija, tad viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka krīzes laikā privātais finansējums kultūrai krītas straujāk nekā publiskais (valsts, pašvaldību) finansējums. Līdz ar to kļūdaini būtu uzskatīt, ka privātais finansējums varētu aizstāt valsts (arī pašvaldību) kultūras budžeta noīsināšanu.

Ar pētījuma secinājumiem un priekšlikumiem angļu valodā var iepazīties šeit.

Savukārt biroja “Rīga 2014″ vadītāja Diāna Čivle  aģentūrai LETA paudusi, ka “samazinoties finansējumam, piezemējas arī mākslinieku idejas, jo radošie prāti cenšas tās pietuvināt reālajām iespējām”. 2014.gada kultūras programmas “Force Majeure” aprises iezīmējušās jau par aptuveni divām trešdaļām, taču projekta organizētāji plāno papildus sludināt atsevišķus pieteikumu konkursus konkrētām vajadzībām. “Mums ir par maz bērnu pasākumu programmā, neesam vēl apmierināti ar foto izstāžu sadaļu, noteikti būs atsevišķa pieteikšanās aktivitātēm Rīgas radošajos kvartālos un pasākumiem dažādās Rīgas apkaimēs,” norādīja Čivle.

Lai arī 2014.gada programmas galvenie akcenti tiks izsludnāti nākamā gada pavasarī, birojs “Rīga 2014″ ir jau informējis par atsevišķām iecerēm – ir plānots Rīgā rīkot Pasaules koru olimpiādi, izskanējušas idejas par Liktens muzeja veidošanu Stabu ielas stūra mājā, Eiropas kinobalvas pasniegšanas ceremonijas organizēšanu Rīgā.