Lai palīdzētu attīstīties radošajām industrijām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad bija izsludinājusi pieteikšanos iepirkuma konkursam radošo industriju inkubatora izveidei Rīgā. Inkubators palīdzētu radošo industriju pārstāvjiem attīstīt biznesu, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības un juridiskajos jautājumos.

Konkursam pieteicās divi pretendenti – Zanes Čulkstenas vadītais  “Radošo industriju inkubators” (RII), kurš savu darbību iecerējis attīstīt Spīķeros, kā arī uzņēmums “Attīstības projektu institūts” (API), kurš šī projekta vajadzībām īrēs telpas Andrejsalā. Abi pretendenti iecerējuši arī sadarboties ar ārvalstu uzņēmumiem, kam ir veiksmīga pieredze radošo uzņēmumu inkubēšanā.  Uzvara konkursā garantē pieeju 1,6 miljonu latu lielajam ES struktūrfondu līdzfinansējumam nākamo piecu gadu laikā.

Lai arī līgums starp LIAA un  ”Attīstības projektu institūtu” jau noslēgts, taču konkursā zaudējušās firmas īpašniece ir apņēmības pilna turpināt cīņu. RII īpašniece Zane Čulkstena plāno tiesā apstrīdēt LIAA rīkotā konkursa rezultātus, saskaņā ar kuriem uzņēmums API ieguvis tiesības Rīgā veidot radoša biznesa inkubatoru, – ziņo portāls Delfi.

Jāpiezīmē, ka daļa no kultūras un radošajiem uzņēmumiem, kas vēl nesen darbojās Andrejsalā, tagad apdzīvo Spīķerus.
 Resursi

Delfi, 06.11.2009. “Plāno apstrīdēt LIAA radošo biznesa inkubatoru konkursa rezultātus”
Diena, 22.09.2009. “Inkubatoru karš”

Kultūras ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai projektu, kas paredz VB SIA „Latvijas Radio” struktūrvienības  Latvijas Radio kora nodošanu Kultūras ministrijas padotībā, kā arī līdzekļu pārdali kora darbības nodrošināšanai. Turpmāk plānots, ka Latvijas Radio koris tiks iekļauts valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Koncerti” sastāvā, kas kori nodrošinās ar darbam nepieciešamajām mēģinājumu telpām koncertzālē „Spīķeri” un aprīkojumu, kā arī organizēs kora koncertdarbību Latvijā.

Plānotās izmaiņas tiek veiktas, lai finansējuma samazinājuma apstākļos Latvijas Radio nepieņemtu lēmumu par Latvijas Radio kora likvidāciju.

Daugavpils Domes vadība ir saņēmusi informāciju no Kultūras ministrijas – Latvijas teātru valsts dotāciju projektu 2010. gadam. Pašvaldības vadību pārsteidza procenta apmērs, kas paredzēts Daugavpils teātrim. No valsts dotācijas kopējās summas, kas paredzēta visiem Latvijas teātriem – 3 milj. 97 tūkst. , Daugavpils teātrim atvelēti tikai 4%, – informē daugavpils.lv.

Plānotais valsts atbalsts ir gandrīz trīs reizes mazāks par dotāciju, ko Daugavpils teātris no valsts saņēmis šogad. Ar šādu finansējumu, kas sezonā paredz vien divus jauniestudējumus – pa vienam latviešu un krievu trupā, 36 izrādes – pa 18 katrai trupai – un neparedz finansējumu nevienai viesizrādei, teātris nav spējīgs izdzīvot. Savukārt nelielais izrāžu skaits – nedaudz vairāk par vienu izrādi mēnesī – liegs aktieriem iespēju saglabāt savu profesionālo līmeni, uzskata teātra direktore Inese Laizāne.

Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietniece Rita Strode izteica neizpratni par to, ka Daugavpilij ir vismazākā summa no visiem teātriem. Daugavpils pašvaldība ir nosūtījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai vēstuli ar lūgumu izskatīt jautājumu par Daugavpils teātra likteni un Daugavpils pašvaldības iebildumus, pielikumā ir trīspusēja sadarbības līguma projekts un līgums starp teātri un Kultūras ministriju, kas noslēgts 2008. gadā – “Par deleģēto kultūras funkciju veikšanu”, kas nav lauzts un ir spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim.

Pirmais Kultūras ministrijas mēģinājums likvidēt Daugavpils teātri, pēc Laizānes teiktā, noticis augustā, kad tā atsūtījusi pašvaldībai vēstuli ar piedāvājumu pārņemt teātri savā pārziņā vai arī sākt apsvērt iespēju to likvidēt.

Resursi

Delfi, 06.11.2009. “KM plāno būtiski samazināt finansējumu Daugavpils teātrim”
TVNET, 06.11.2009. “Kultūras ministrija mēģinot likvidēt Daugavpils teātri”
Culturelab, 04.09.2009. “Kultūras ministrija aicina pašvladības atbalstīt profesionālos teātrus reģionos”

Nacionālās attīstības padome (NAP) ir izvērtējusi Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Sabiedriskās apspriešanas gaitā tika iesniegti vairāk kā 600 priekšlikumi, kuri ir apkopoti un publicēti pārskata tabulā.

Pārskatā redzami arī kultūras jomas pārstāvju ieteikumi. NAP ir ņēmusi vērā Kultūras ministrijas ierosinājumus un labojumus, plānojot papildināt LIAS gala redakciju ar sadaļu par kultūras kapitālu. Tomēr par Sarmītes Ēlertes uzstādījumu, ka LIAS jāformulē, kādā veidā sekmēt Latvijas attīstību, latviešu nācijas attīstību un Latvijas kultūrtelpas veidošanos, darba grupas autori iebilst, ka “nacionālās identitātes un valodu lietojumu jautājums vaicā pēc sabiedriskas debates, bez kuras konkrētu formulējumu iekļaušana LIAS būtu vienpusīga un neobjektīva”.

2010.gada budžeta projekts paredz Kultūras ministrijai (KM) samazinājumu par gandrīz 30%, salīdzinot ar 2009.gada budžetu (2009.g.: Ls 95 938 210; 2010.g.projekts: Ls 67 741 696). Detalizēts izklāsts par nozaru finansējumu nav publiskots. Zināms, ka budžeta projekts iekļauj arī finansējumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, – vismaz 12 miljonus latu (šādā scenārijā tas būtu nozīmīgs plānotā finansējuma (38.5 miljoni latu) samazinājums, kas sadārdzinātu projektu un pārceltu celtniecības nobeigumu par gadu, iespējams, par vairākiem gadiem).

Šāds KM budžets nozīmē atgriešanos apmēram 2006.gada līmenī. Jāpiezīmē, ka pēdējos gados ir nozīmīgi pieaudzis tieši atalgojums valsts kultūras sektorā strādājošiem (vidējais atalgojums 2006. gadā Ls 262, 2008.gadā – Ls 504).

Atsevišķas reformas kultūras nozarē jau ir īstenotas – pamatā tas attiecas uz aģentūru skaita samazināšanu un šo institūciju apvienošanu vai pievienošanu Kultūras ministrijai. Piemēram, notiek vairāku muzeju apvienošana, Teātra muzeja un Kino muzeja pievienošana Latvijas Kultūras akadēmijai, divas Kultūras ministrijas padotības iestādes – Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs un Muzeju valsts pārvalde tiks pievienotas Kultūras ministrijai. Par šo pārmaiņu efektivitāti un ieguvumiem finansiālā izteiksmē Kultūras ministrija nav publiskojusi informāciju.

Budžeta gatavošanas procesā Kultūras ministrija plānoja mainīt reģionālo teātru Daugavpilī un Liepājā finansēšanas modeli, galveno atbildību pārliekot uz pašvaldībām. Šķietami, ka Liepājas teātra gadījumā tiks panākta vienošanā, Kultūras ministrijai uzņemoties lielāku atbildību par Liepājas simfonisko orķestri un izskatot iespēju tam piešķirt valsts orķestra statusu.

Reformas noteikti skars (jau skar) kultūrizglītības jomu, finansiālo atbildību pārdalot starp Kultūras ministriju, pašvaldībām un vecākiem un samazinot mācību programmu apjomu.

Kultūras nozari nozīmīgi ietekmēs arī iespējamais un līdzšinējais Valsts Kultūrkapitāla fonda budžeta samazinājums. 2009.gadā finansējums tika samazināts par 45.9% (salīdzinot ar 2008.gadu). Acīmredzot vēl lielāks finansējuma samazinājums gaidāms 2010.gada budžetā. Radošo profesiju pārstāvju dzīvi būtiski ietekmēs izmaiņas atlīdzības par publisko patapinājumu izmaksās. Jau 2009.gadā autoriem izmaksājamā summa nokrita līdz Ls 128 232 (2008.gadā: Ls 437 286), tātad samazinājās 3.4 reizes.

Resursi

Delfi, 26.10.2009. “Budžeta projekts: mazāk naudas gan ministrijām, gan neatkarīgajām iestādēm”
“Diena”, 26.10.2009. “Gaismaspilij apliks krīzes žogu”
NRA, 28.10.2009. “Gaismas pili cels mūžīgi?”
Delfi, 28.10.2009. “Dālderis: jāatrod veids turpināt LNB celtniecību ar ierobežotiem līdzekļiem”

Ekonomiskās krīzes apstākļi un nepopulāri lēmumi ir aktivizējuši dažādas sabiedrības protesta un iesaistīšanās formas. Viena no tām – NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands, kas tika parakstīts 2005.gada 15.jūnijā, piedaloties valdības pilnvarotajam pārstāvim – Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un 57 NVO pārstāvjiem. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 194 organizācijas, drīzumā pievienosies vēl 17 organizācijas. Dokumenta parakstīšana ir atvērta.

16.oktobrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušām nevalstiskajām organizācijām, diskusijā uzsverot, ka dialogs ar sabiedrību un nevalstisko organizāciju loma krīzes apstākļos ir īpaši svarīgs sociālās stabilitātes un līdzsvara saglabāšanai.

Kā praksē veidojas sadarbība starp ministrijām un NVO, var izlasīt Ministru kabineta mājas lapā. Te arī Kultūras ministrijas atskaites par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, noslēgtajiem līgumiem un piešķirto atbalstu.

Kultūras ministrija un Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) sadarbībā ar nozares profesionāļiem izstrādājusi mūzikas profesionālās ievirzes izglītības reformas projektu, ko paredzēts apstiprināt šā gada beigās. Tas paredz no nākamā mācību gada pašvaldību dibinātajās mūzikas skolās par valsts budžeta līdzekļiem īstenot divu plūsmu (pamata un paplašinātās programmas) mūzikas izglītību. Tāpat tiek veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu līdzfinansējuma iespējas arī no pašvaldību un vecāku budžeta. Līdz šim profesionālās ievirzes kultūrizglītības pedagogu atalgojums tika finansēts vienīgi no valsts budžeta.

KRIIC informē, ka, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, profesionālās ievirzes mūzikas izglītības reforma paredz audzēkņu dalījumu pamata un paplašinātajā programmās, atbilstoši viņu talantiem un spējām, attiecībās 80 % pret 20 %, paredzot katrai plūsmai diferencētu stundu skaitu: pamata programmā viena audzēkņa apmācībai 962, 5 stundu apjomā; paplašinātajā programmā 1242, 5 stundu apjomā. Salīdzinājumā ar esošo licencēto 6 gadu izglītības programmu stundu skaits pamatprogrammā tiks finansēts  57 % apjomā (45% – no esošās 8 gadu programmas), savukārt paplašinātajā programmā- 73% apjomā (57% – no esošās 8 gadu programmas). Paplašinātā programma veicinās talantīgāko audzēkņu profesionālo un radošo izaugsmi, kā arī sagatavos viņus turpmākām studijām mūzikas vidusskolā.

Savukārt Latvijas mūzikas un mākslas skolu audzēkņu vecāku biedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs uzskata, “ka bērni, kas tagad mācās mūzikas skolās, turpmāk saņems pusi no paredzētās izglītības – ja kāds no viņiem saista savu nākotni ar mūziku, laiks atvadīties no šīm domām. (..) Tas nozīmē, ka labu izglītību varēs saņemt par labu maksu elitārās skolās. (..) Ievērojami tiek samazinātas mākslas skolu programmas. Šāda mācību degradācija novedīs pie tā, ka nelielās mūzikas un mākslas skolas tiks likvidētas.”

Lai protestētu pret iecerētajām izmaiņām, mūzikas un mākslas skolu audzēkņi, vecāki un citi līdzīgi domājošie 16.oktobrī Bauskā devās gājienā. Līdzīgas aktivitātes tiks rīkotas arī citās Latvijas pilsētās.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti atbalstījuši Rīgas Kultūras aģentūras likvidēšanu, informē LETA. Par šo jautājumu vēl būs jālemj domei, tad Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība būtu Rīgas domes Kultūras departamenta pakļautības iestāde un sāktu savu darbību ar 2010.gada janvāri.

Aģentūras pamatbudžeta projektā paredzēti 1,17 miljonu latu izdevumi, tostarp 114 287 lati plānoti administrācijas uzturēšanai. Deputāti vienojās par aģentūras padotībā esošā Rīgas Jūgendstila centra nodošanu Rīgas domes Kultūras departamentam, bet pārējo aģentūras pakļautībā esošo iestāžu – izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa”, kinoteātra “Rīga” un Rīgas Kongresu nama – darbība būs jānodrošina SIA “Rīgas nami”, kuras īpašumā jau ir minēto iestāžu izmantotās telpas.

Domes deputāti arī atbalstīja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības veidošanu, kurā ietilptu ne tikai jau minētās Rīgas Kultūras aģentūras pakļautības iestādes, bet arī koncertorganizācija “Ave Sol”, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”, kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”, Mākslas darbinieku nams, Rīgas kultūras centrs “Iļģuciems”, Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”, VEF Kultūras pils, kultūras nams “Draudzība”, kultūras nams “Ziemeļblāzma”, Rīgas Porcelāna muzejs un Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs.

Resursi

NRA, 27.10.2009. “Rīgas domnieki atkārtori lems par Izglītības un kultūras departamenta apvienošanu”

Ministru kabineta mājas lapā pieejams ministriju īstenoto funkciju novērtējums, ko veica iedzīvotāji, ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Funkcijas sakārtotas prioritārā secībā pēc vidējā novērtējuma koeficienta.

Šis pretrunīgais vērtējums ir viens no iemesliem tālākām kultūras cilvēku akcijām, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras lomai. Acīmredzami, ka novērtējumu ir ietekmējis nevis profesionāls funkciju izvērtējums, bet gan to atpazīstamība sabiedrībā. Tā vidēji visaugstāk ir novērtēts Dziesmu svētku process. Tālāk seko tās funkcijas, kas skar nevis kultūras lietotājus, bet gan sociālās vajadzības un plašāka sabiedrības loka ikdienas vajadzības (piem.,arhīva izziņu izsniegšana, mākslas un mūzikas skolu pedagogu atalgojums, izdienas pensiju un pabalstu administrēšana kultūras darbiniekiem, autortiesību nodrošināšana). Zemāko novērtējumu ieguvušas dažādas kontroles, uzraudzības funkcijas.

Kultūras ministrijas funkciju vērtējums (partneru un sabiedrības veiktais novērtējums)
Kultūras ministrijas veiktais funkciju audits

Zinātniskās ievirzes žurnāls “Teritorija” par teātri un tā saistību ar citām mākslas jomām ir pārtapis interneta portālā www.teritorija.lv. Jaunais portāls turpinās apskatīt un analizēt mūsdienu skatuves mākslu (performing arts) plašākā mērogā, mēģinot notikumus Latvijā skatīt kontekstā ar procesiem citās Eiropas valstīs. Sadaļā “Fokuss” tiks publicēti raksti un esejas par aktuālo problemātiku mūsdienu skatuves mākslā – gan no mākslinieciskā, gan menedžmenta viedokļa. Šonedēļ žurnāls aicina pievērst uzmanību kultūras menedžeres un teātra zinātnieces Baibas Tjarves analītiskajam rakstam „Samazināt, palielināt.. jeb Teātru politika Latvijā” par teātru lomu un vietu mūsdienu Latvijā.

„Neanalizējot iespējamās Latvijas, Igaunijas, Somijas un Nīderlandes sabiedrības sociāli ekonomiskās atšķirības, bet, pievēršot uzmanību teātra nozarei, jāsecina, ka visupirms teātru apmeklētību nosaka piedāvājums. Ja Latvijā valsts finansiāli atbalstītie astoņi repertuāra teātri ik gadu uz 1000 iedzīvotājiem nospēlē vidēji 0,1 izrādi, tad Somijā teātri nospēlē vidēji 2,2 izrādes, Igaunijā – vidēji 2,5 izrādes un Nīderlandē – vidēji 2,7 izrādes. Nenoliedzami, ka lielāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielāku piedāvājumu. (..) Taču, kā rāda Igaunijas teātru darbu raksturojošie rādītāji, arī ievērojami mazāks teātru skaits spēj nodrošināt skaitliski lielu piedāvājumu – proti, Igaunijā 11 valsts finansētie repertuāra teātri ik sezonu spēlējuši vidēji tikai par 0,2 izrādēm mazāk nekā vidēji visi Nīderlandes teātri kopā.” (Baltic Institute of Social Sciences,2008. Teātra apmeklējuma noteicošie faktori un mērķauditorijas identificēšana.)

Tātad – varētu secināt, ka nevis valsts atbalstīto teātru skaits ir par daudz Latvijai ar apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju (šādu viedokli, spriežot pēc masu mediju atstāsta paudis kultūras ministrs Ints Dālderis), bet gan Latvijas teātru nospēlētais izrāžu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu iespējamo pieprasījumu visā valstī. To varētu mainīt, mainot valsts politiku un atbalsta mehānismus, lai ne tikai veicinātu teātru komerciālu virzību iestudēt mūziklus un piepildīt ar pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu lielās zāles, tādejādi nopelnot arvien vairāk, bet gan mainot dotācijas piešķiršanas kārtību, finansējot daudzveidību, iespējams, finansējot pat vairāk teātrus, veicinot konkurenci starp lieliem un maziem teātriem, atbalstot mazās formas izrādes, kas piemērotas viesizrādēm, ceļošanai, izrādīšanai dažādās telpās un varbūt arī daudz precīzāk uzrunātu un atrastu savu skatītāju.