Radošā Eiropa, radošā Latvija, radošā Zemgale…

Kultūras ministrija martā notikušās Radošās darbības nedēļas ietvaros uzsāka darbu pie platformas “Radošā Latvija” izveides.

Kultūras, Ekonomikas un Izglītības, zinātnes ministrijas parakstīja savstarpēju nodomu protokolu, kurā   vienojās par sadarbības jomām un uzdevumiem radošās Latvijas platformas izveidē, lai sekmētu radošā potenciāla apzināšanu un izmantošanu Latvijas konkurētspējas stiprināšanā, tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājības veicināšanā. KM uzņemas identificēt kultūras un radošo industriju pārstāvju, organizāciju un institūciju vajadzības un problēmas, meklējot nepieciešamās atbalsta formas, lai nodrošinātu šīs nozares attīstību. Kultūras ministre Ž. Jaunzeme-Grende uzsver, ka tā ir laba zīme Latvijas radošajiem cilvēkiem, jo tā palielinās viņu iespējas ar savu darbību gūt aizvien lielākus panākumus.

Jāsaka, ka šīs iniciatīvas iet roku rokā ar Eiropas Savienības topošo programmu “Radošā Eiropa 2014-2020″, paplašinot līdzšinējo kultūras atbalsta programmu un paredzot novirzīt 60 mij. eiro jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidei radošo industriju jomā, kā arī izveidot finanšu garantijas fondu (1 miljards eiro), kas ļaus kultūras un radošo industriju uzņēmumiem saņemt bankas aizņēmumus.

Latvija gan nav vienīgā valsts, kas īsteno politiskas iniciatīvas radošuma popularizēšanā. Piemēram, marta radošuma nedēļas semināros bieži varēja dzirdēt atsauksmes uz Radošās Igaunijas panākumiem.  Radošā Skotija cenšas popularizēt skotus kā vienu no radošākajām nācijām, pasludinot 2012.gadu par Skotijas radošuma gadu. Tomēr vairāk līdz šim radošums proponēts pilsētu līmenī, veidojot pievilcīgu tēlu metropolēm kā radošām pilsētām, kur interesanti dzīvot un strādāt.

Ienākot radošo industriju jēdzienam Latvijas kultūrpolitikas argumentos, aizvien biežāk sastopami gadījumi, kad veidojot savu attīstības projektu pamatojumus, sevi pie radošo industriju sektora pieskaita gan mākslas skolas, gan vietējie kultūras centri, kuru darbības galvenais mērķis tomēr nav uzņēmējdarbība. Lai kritiski vērtētu radošuma un radošo industriju jēdzienus un to pielietojuma augošo pupularitāti, šī gada 22.maijā Rīgā notiks forums “RA? DO? ŠUMS? Kultūra pēc radošās industrijas”Foruma ietvaros ārvalstu un vietējie kultūrprocesa dalībnieki mēģinās atbildēt uz jautājumiem par kultūras, radošo industriju un naudas attiecībām, lai saprastu to kultūras institūciju lomu un vietu kultūrpolitikā, kuras īsti nevar pieskaitīt pie industriju sektora.

Resursi: Spēles ar radošumu. Kultūras Diena, 20.04.2012.

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 28 other followers

%d bloggers like this: