Strukturālās reformas kultūras nozarē

Kultūras ministrija (KM) publiskojusi informāciju par strukturālajām reformām Kultūras ministrijā un tās pakļautībā esošajās valsts aģentūrās. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu par ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumu vidēji par 30% salīdzinājumā ar 2008. gada 1. jūliju Kultūras ministrija (KM) ir veikusi darbinieku amata vietu samazinājumu 40% apmērā. Strukturālo reformu rezultātā no 17 KM padotībā esošajām valsts aģentūrām līdz 1.01.2010. izveidojot 9, aģentūru skaita procentuālais samazinājums tiks veikts 47% apmērā.

Diemžēl valdības uzstādījums samazināt aģentūru skaitu par 50% daudzās nozarēs tiek uztverts samērā formāli, turklāt Kultūras ministrija, salīdzinot ar citām nozarēm ir sarežģītākā situācijā, jo par aģentūrām savulaik tika pārveidoti arī muzeji. 2009.gada 1.janvārī valstī pastāvēja 73 valsts aģentūras, tajā skaitā 17 muzeji, septiņas sporta skolas, trīs bibliotēkas, viena slimnīca un viens botāniskais dārzs. Tādējādi 34 iestādes, kurām ir valsts aģentūras statuss, faktiski nodrošina pakalpojumus, un to funkcijas pilnībā atbilst Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem. Lielākais valsts aģentūru skaits ir Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Valsts aģentūru īpatsvars, kuras veic muzeja, bibliotēkas, skolas, slimnīcas un botāniskā dārza funkcijas, veido 44% no kopējā valsts aģentūru skaita.

Šis varētu būt viens no iemesliem, kādēļ KM vēlamo aģentūru skaita samazinājumu plāno sasniegt formāli – tiek apvienoti muzeji, savukārt aģentūras, kas pārraudzīja noteiktu nozari un darbojās pēc t.s. “arm’s lenght” principa, īstenojot no politiķiem neatkarīgu nozares politiku, tiek atkal pārveidotas par valsts iestādēm, tādejādi zaudējot daļējo autonomiju. Tā jau ir reorganizēta   v/a „Jaunie „Trīs brāļi””, KM struktūrvienības statusā plānots pārveidot arī v/a „Nacionālais kino centrs”, bet tās sastāvā šobrīd esošo Kino muzeju iekļaut Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja sastāvā. Nemateriālā kultūras mantojuma aģentūru un v/a „Kultūras informācijas sistēmas” plānots pārveidot par budžeta iestādēm.

Valsts kancelejas mājas lapā var iepazīties ar ministriju funkciju uzskaiti un izvērtēšanu. Funkcijas tiek novērtētas ar punktiem no 1-5 (5 – visaugstākāk vērtētā funkcija, 1 – zemākā vērtētā funkcija). Saskaņā ar KM izvirzītajām
prioritātēm būtiskas strukturālas reformas kultūras jomā netiek plānotas, gandrīz vienīgā funkcija, kas novērtēta ar “3″ ir “valsts kultūrpolitikas īstenošanas
koordinēšana reģionos”, un KM priekšlikums ir šīs funkcijas īstenošanu uz laiku apturēt. Pārējās funkcijas plānots īstenot pilnā vai lielākoties – samazinātā apjomā.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane intervijā laikrakstam “Diena” (16.07.2009.) rezumē, ka pēc ministriju pašvērtējuma 0-3 balles piemērotas 111 funkcijām, bet Valsts kancelejas analīze rāda, ka no 924 valsts funkcijām pārtraukt varētu 219, bet vēl 329 funkcijas iespējams samazināt.

Mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas nodrošinātas par nepilnu trešdaļu

Lai arī Kultūras ministrija ir radusi iespēju, pārdalot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai paredzēto finansējumu, piešķirt mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojumam līdzekļus, tie segs algas 19.3% apmērā (pēc vecajām pedagoģiskajām slodzēm) vai apmēram 30-35% apmērā (finansējumu pārrēķinot trīs nevis četriem mēnešiem pēc plānotajām jaunajām pedagoģiskajām slodzēm). Pēc skolu direktoru aprēķiniem, ar šiem līdzekļiem nepietiktu pat atlaišanas pabalstiem. Situāciju visticamāk nespēs glābt ne pašvaldības, ne bērnu vecāku līdzfinansējums.

Likvidēta biedrība “Kultūras un informācijas centrs “K@2″”

Biedrības “Kultūras un informācijas centrs “K@2″” valdes priekšsēdētājs Karls Bjoršmarks likvidē paša dibināto nevalstisko organizāciju, ziņo laikraksts “Latvijas Avīze”. Kristīne Briede, viena no biedrības “Kultūras un informācijas centrs “K@2″” dibinātājām un vadītājām no Liepājas un “K@2″ mītnes vietas Karostas aizgāja pērnruden, nesaskatot iespēju turpināt pirms astoņiem gadiem iesākto.

www.culturelab.com iepriekš rakstīja:
K@2 ēka Karostā nodota privatizācijai
Vai Karostas kultūras centrs tiks slēgts?

Kultūras alianse tiekas ar finanšu ministru Einaru Repši

2009.gada 3. jūlijā pēc Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ierosinājuma notika Kultūras alianses pārstāvju tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši. Kultūras alianse jeb Alianse kultūrpolitikas jautājumu risināšanai ir kopīga platforma, kuru š.g. 11. martā izveidoja LRSP un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija (LKNVOA). Ar finanšu ministru tikās LRSP pārstāvji Uģis Prauliņš (LRSP priekšsēdētājs), Daiga Gaismiņa Šiliņa (Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja), Haralds Matulis (publicists un producents), Māris Bērziņš (rakstnieks, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs) un LKNVOA pārstāve Zane Kreicberga (Latvijas Jaunā teātra institūta valdes locekle).

Tikšanās mērķis bija pārrunāt ar finanšu ministru kultūras nozares ilgtspējai aktuālākos jautājumus ekonomiskās krīzes un valsts budžeta samazinājumu kontekstā. Kultūras ministra Inta Dāldera solītā (un Dombrovska valdības deklarācijā ierakstītā) sadarbība ar nevalstisko sektoru pagaidām nav īstenojusies apmierinoši, jo nenotiek konsultācijas kultūras nozarei būtisku lēmumu pieņemšanā un likumprojektu izstrādē. Tā kā Finanšu ministrijas viedoklim nereti ir izšķiroša nozīme ar budžetu un nodokļu likumdošanu saistītu lēmumu pieņemšanā, LRSP pieteica vizīti pie finanšu ministra, lai tiešā sarunā noskaidrotu viņa viedokli  un paustu savus apsvērumus par kultūras finansēšanu.

Izveidota jaunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja

Ir notikusi Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēde, kurā par komitejas priekšsēdētāju ievēlēja Eiženiju Aldermani (LPP/LC). Par komitejas priekšsēdētājas vietniekiem ievēlēti Viktors Gluhovs (SC) un Jefimijs Klementjevs (SC). Priekšvēlēšanu programmās Rīgas pilsētā ne LPP/LC apvienība, ne Saskaņas centrs kultūru neiekļāva kā būtisku pilsētas attīstības faktoru.

Komitejas priekšsēdētāja E.Aldermane sarunā ar mediju pārstāvjiem atzina, ka viens no pirmajiem uzdevumiem būs budžeta grozījumu sagatavošana, meklējot neordinārus risinājumus.

Rīga, Liepāja un Cēsis pretendē kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu

Rīga, Liepāja un Cēsis ir iesniegušas papildinātus un pārstrādātus pieteikumus, lai kandidētu kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā. Arī Lunda un Umea Zviedrijā ir iesniegušas savus pieteikumus, tie pilnā apjomā nopublicēti mājas lapās.  Starptautiska žūrija pieteikumus izvērtēs 2009.gada septembrī.

Joprojām varat nobalsot par savu pilsētu: http://www.candidatecities.com/

Kultūras pieminekļi “silda” ekonomiku

“Ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas valstis par pateicīgu metodi saimniecības “sildīšanai” uzskata kultūras pieminekļu restaurāciju. Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzībā iesaistītie, kā arī arhitekti, restauratori un uzņēmēji piekrīt, ka jārīkojas, lai arī mūsu valsts ietu šo ceļu.

Ja daļa krīzes mazināšanai domātās naudas tiktu investēta restaurācijā, vēsturisku ēku vai vietu izmantošanā, ieguldījumi atmaksātos ar uzviju – tiktu radītas papildu darbavietas, stimulēta ekonomiskā aktivitāte, sociālā vienotība un identitātes izjūta. Turklāt efekts būtu daudz lielāks nekā no jaunu objektu būvniecības, pārliecināts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis.”

Plašāk par šo tēmu lasiet “Latvijas Avīzes” rakstā “Krīze – kultūras pieminekļu glābšanas laiks”.

Kultūrpolitika Austrumeiropā – pēdējos un nākamos 20 gados

2009.gada jūnijā Krakovā noritēja konference „Kultūra un attīstība 20 gadus pēc komunisma sabrukuma Eiropā”, ko organizēja Eiropas Padome “CultureWatchEurope” ietvaros sadarbībā ar Krakovas Starptautisko kultūras centru un kuras uzmanības centrā bija pārmaiņas kultūrpolitikā Austrum- un Centrāleiropā pēdējos 20 gados.

Konference noslēdzās ar vairākiem „taustāmiem” rezultātiem.
Konferencē tika pieņemti secinājumi, kas kultūrpolitikas veidotājiem rekomendē vairākus kultūrpolitikas attīstības virzienus. Konferencei tika sagatavots arī pētījums, kas koncentrētā veidā iezīmē galvenās iezīmes kultūrpolitiku pārmaiņu procesā pēdējos 20 gados un sniedz ieteikumus politikas veidotājiem nākotnē. Visi dokumenti pieejami Budapest Observatory mājas lapā.

Kādas reformas sagaida kultūrizglītības sistēmu?

Starp prioritāri veicamajiem darbiem kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas kultūrizglītības sistēmā: „Mēs strādājam pie atsevišķām strukturālām reformām un skaidru kvalitātes kritēriju noteikšanas muzejos, arhīvos un kultūrizglītības iestādēs. Piemēram, vispārizglītojošajā skolā viena skolēna sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā. Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir pamatoti. Tādēļ šeit – bez straujiem lēmumiem – tomēr būs jāmeklē risinājumi, kā paaugstināt efektivitāti.” (Runa Latvijas Radošo savienību plēnumā 2009.gada 1.jūnijā)

Soross piešķir 100 miljonus krīzes skarto Eiropas valstu organizācijām

Džordžs Soross nolēmis piešķirt 100 miljonu vienreizēju atbalstu Eiropas valstīm, kuras visvairāk cietušas ekonomiskajā krīzē. Lai arī vēl nav izstrādāti kritēriji finansējuma piešķiršanai, var noprast, ka tas būs domāts asociāciju un nevalstisko organizāciju atbalstam turpmākajos divos gados Balkānos, Baltijas valstīs, Centrālāzijā, Kaukāzā un Ukrainā.

Open Society Institute to Give $100 Million to Aid Europeans in Need
George Soros gives $100m gift to Europe