Gadu mijā ierasta ir cilvēku vēlme ielūkoties nākotnē, arī “Culturelab” apkopojis dažus nākotnes pareģojumus, kas pēc starptautisku ekspertu domām ietekmēs kultūras un kultūrpolitikas jomu ne vien 2012.gadā, bet arī nākamajās desmitgadēs. Kopsavelkot nākotnes prognozes, galvenās pārmaiņu sfēras būs vairākas.
Mākslas un kultūras nozares
Ekonomiskā krīze turpinās ietekmēt mākslas jomas tradicionālajā, institucionālajā izpratnē (vizuālās mākslas, skatuves mākslas, muzeji, kultūras mantojums, bibliotēkas u.c.). Lai gan starptautiskas institūcijas cenšas analizēt krīzes sekas kultūras jomā, tomēr vēl nav skaidras prognozes, kā pēc būtības mainīsies kultūras finansēšanas modelis nākotnē. Ekonomikas profesors un vairāku grāmatu par kultūras ekonomiku autors Deivids Trosbijs (David Throsby) uzskata, ka nākotnē mazināsies krasā robežšķirtne starp sabiedrisko un privāto sektoru kultūras jomā. Arī Eiropas Padomes Kultūras un kultūras un kultūras un dabas mantojuma direktorāta vadītājs Roberts Palmers (Robert Palmer) domā, ka nozīmīgas pārmaiņas skars kultūras pārvaldības modeļus, arvien vairāk kultūras pārvaldībā iesaistot nevalstisko sektoru, tostarp iekļaujot arī komerciālās intereses kultūras industriju jomā. Trosbijs ir pārliecināts, ka ieņēmumu avoti kultūras jomā dažādosies, mākslinieki arvien vairāk attīstīs savus uzņēmumus vai būs pašnodarbinātie, nevis pastāvīgi algoti darbinieki, un viņu karjera attīstīsies pēc “portfolio karjeras” principiem. Pats galvenais izaicinājums kultūras organizācijām būs atrast līdzsvaru starp finansiālo stabilitāti un kultūras misiju.
Lielbritānijas Zinātnes, tehnoloģijas un mākslas fonds NESTA (the National Endowment for Science, Technology and the Arts, UK) prognozē, ka 2012.gads būs “pūļa finansējuma” (crowdfunding) gads, kad triumfēs šis finansējuma modelis, kas ļauj demokrātiskā veidā iesaistīties plašam sabiedrības lokam.
Jaunās tehnoloģijas
Kultūras nozares un kultūras politiku turpinās ietekmēt arī straujas tehnoloģiju pārmaiņas. Trosbijs atgādina, ka jaunās tehnoloģijas mudina meklēt jaunus biznesa modeļus (apvienošanās, izmaiņas patēriņa veidos, sociālo mediju lomas pieaugums). Arī Palmers ir pārliecināts, ka kultūras politiku ietekmēs izmaiņas vērtību sistēmā un pārmaiņu procesi kultūras ražošanā un izplatīšanā. Rakstnieks, pētnieks un kopienu mākslas eksperts Fransuā Matarasso (François Matarasso) uzskata, ka tehnoloģijas turpinās nojaukt robežas gan starp mākslas žanriem, gan profesionālo un amatiermākslu, gan starp producentiem un mākslas patērētājiem (termins “prosumer” apvieno vārdus “consumer” un “producer”). Tomēr viņš atgādina, ka jauno tehnoloģiju būtiskākā ietekme ir nevis tehniska rakstura, bet gan saturiska – tiek paplašinātas radošuma un sadarbības robežas.
Kultūrpolitikas sadarbība ar citām nozaru politikām
Eksperti ir vienisprātis, ka turpināsies kultūrpolitikas sadarbība ar citu nozaru politikām. Kultūra tiek uztverta plašākā kontekstā – uzsverot tās saistību ar labklājību, veselību, sociālo iekļaušanu, tāpat kultūra veicina pilsētvides un reģionu atjaunošanos, tā ir nesaraujami saistīta ar attīstības procesiem. Kultūras ekonomiskā loma tiek stiprināta Eiropas Savienības politikas līmenī (piemēram, jaunā programma “Radošā Eiropa”), kā arī Latvijas kultūras ministre rosina kultūru skatīt plašākā kontekstā un ne tikai kā patērējošu nozari. Lai gan vienlaikus daudzviet Eiropā skan trauksmes zvani un pētnieki norāda, ka jāatceras kultūras sākotnējā vērtība, nevis tā jāvērtē tikai samaksāto nodokļu kontekstā. Arī Trosbijs atgādina, ka kultūrpolitikas veidotājiem reālistiski jānovērtē radošā sektora ieguldījums attīstībā, nodarbinātībā un citās jomās, tomēr kultūrpolitikā jāmēģina atrast līdzsvars strap tradicionālo mākslas un kultūras lomu un tās “jaunajiem uzdevumiem” citās nozarēs. Viņš uzskata, ka efektīva kultūras politika atzīs gan kultūras un mākslas (komerciālās un nekomerciālās kultūras) ekonomisko ieguldījumu, gan kultūras vērtības fundamentālo nozīmi sabiedrībā un attīstīs kultūras politiku kā vienu no valdības pamatfunkcijām, savstarpēji sadarbojoties vairāku nozaru – kultūras, mantojuma, izglītības, labklājības, ekonomikas, pilsētu un reģionālās attīstības – ministrijām. Continue reading →
Latvijas Radošo savienību padome aktualizē tēmu par sociālajām garantijām radošo profesiju pārstāvjiem un atbilstošas likumdošanas nepieciešamību, rīkojot publisku diskusiju 2012.gada 9.janvārī Latvijas Mākslinieku savienībā (11.novembra krastmalā 35). Eduarda Liniņa vadībā no plkst. 16. 30-18.00 notiks publiskā diskusija par radošas personas juridisko statusu, kurā piedalīsies LMS valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins, dzejniece Liāna Langa, kinorežisore, žurnāliste Kristīne Želve, Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons, LRSP valdes priekšsēdētāja Ieva Struka, pārstāvot radošo darbinieku viedokli, un LR Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, LR Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kā arī LR Finansu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, pārstāvot valsts pārvaldi.
