Kur kultūrpolitikā pazudusi amatiermāksla?

Amatiermāksla kā iespēja iedzīvotājiem līdzdarboties kultūras un sociālajā dzīvē ieņem nozīmīgu lomu dažādu valstu kultūrpolitikās. Virspusēji skatoties, šķiet, ka Latvijā amatiermākslai piešķirta īpaša vieta, visvairāk – Dziesmu un deju svētku un Latvijas tēla veidošanas kontekstā, Latvija ir visiem zināma kā “zeme, kur dzied”. Kā amatiermāksla atspoguļojas Latvijas kultūrpolitikas dokumentos? To šajā rakstā analizē sociologs Jānis Daugavietis.

Amatiermākslas termini politikas dokumentos: sinonīmi un „antonīms”

Padomju laikos amatieru kultūras aktivitātes bija pieņemts dēvēt par ‘māksliniecisko pašdarbību’ vai ‘tautas mākslu’, bet mūsdienās dominē vārds ‘amatiermāksla’ (Rasa 2008). Analizējot Latvijas kultūras politikas dokumentu kopu (analizēti ir kopskaitā 38 likumi, īstenošanas ziņojumi un plānošanas dokumenti, kas pieņemti laika posmā no 1992. līdz 2011. gadam), var secināt, ka pagrieziena punkts dažādu sinonīmu izmantošanā ir 2006. gada beigās tapušās ‘Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts’, kur lietots praktiski tikai termins ‘amatiermāksla’. ‘Tautas māksla’ gandrīz pilnībā no dokumentiem izzūd ap 2009. gadu. No 2009. gada 1. janvāra Valsts aģentūra Tautas mākslas centrs tiek pārdēvēta par Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru, zaudējot ‘tautas mākslas’ vārdu. Jāpiezīmē, ka vēl līdz 2008. gadam dažu dokumentu dažās vietās bija palicis vārds ‘pašdarbība’ vai ‘mākslinieciskā pašdarbība’. Savukārt arī ‘tautas māksla’ joprojām ir vēl sastopams dažos pēdējo gadu dokumentos, kā arī senāk pieņemtos, bet joprojām spēkā esošos, likumos un normatīvajos aktos. ‘Tautas māksla’ joprojām bieži sastopams Latvijas nacionālo kultūras institūciju mājas lapās, piemēram, Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra (iepriekš – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra).

Ja salīdzinām, kādas ir vārdu (to sakņu) ‘amatier*’ un ‘profesion*’ attiecības analizētajos kultūras politikas dokumentos, tad pirmais lietots 4,5 reizes retāk (attiecīgi 190 un 852 minējumi), bet vārds (sakne) amatiermāksl* – 5,5 reizes retāk. ‘Amatier*’ atrodams 14 locījumos un formās, ‘profesion*’ – 31.

‘Amatiermākslas likumi’

Latvijā nav īpašu ‘amatiermākslas likumu’. Galvenie kultūras jomu regulējošie likumi, kas tieši attiecas uz amatiermākslu, ir ‘Dziesmu un deju svētku likums’ un ‘Kultūras institūciju likums’, kā arī dažas Saeimas ratificētas starptautiskās konvencijas kultūras jomā.  Svarīgākais kultūrpolitikas plānošanas dokuments ir ‘Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. Nacionāla valsts’ (2006). Citu jomu likumi, kas tieši skar amatiermākslu, ir ‘Par pašvaldībām’, ‘Reģionālās attīstības likums’ un ‘Teritorijas plānošanas likums’.
Latvijas dokumentos dominējošā kultūras definīcijā, ko es dēvēju par ‘mantojums un pakalpojums iedzīvotājiem’, praktiski nav vietas amatiermākslai. Šauras izņēmuma taciņas ir tie gadījumi, kad cilvēks vēlas īstenot vienu no savām „augstākajām vajadzībām”, t.i. radoši izpausties, bet nav gājis profesionālās mākslas izglītības ceļu, ko arī valsts piedāvā kā pakalpojumu, vai arī tad, ja viņš ar savām amatieraktivitātēm var cerēt iekļauties profesionāļu pārraudzītā, un tāpēc „kulturāli-mākslinieciski augstvērtīgā”, tradīcijā, piemēram, Dziesmu un deju svētku procesā (1). Būtiski piezīmēt, ka kultūras likumos netiek minēts vārds ‘amatiermāksla’ vai tā sinonīms ‘tautas māksla’ (izņēmums ir ‘Kultūras institūciju likums’, kur katrs šis termins lietots vienu reizi) (2). Galvenajos reģionālās attīstības likumos (‘Par pašvaldībām'; ‘Valsts pārvaldes iekārtas likums'; ‘Reģionālās attīstības likums'; ‘Teritorijas plānošanas likums'; ‘Attīstības plānošanas sistēmas likums’) arī nav šo atslēgas vārdu. Interesants izņēmums ir jēdziens ‘tautas jaunrade’ likumā ‘Par pašvaldībām’. Continue reading

Biļešu nav! Seminārs par auditorijas veidošanu kultūras organizāciju vadītājiem

2014. gada rudenī biedrība “Culturelab” kopā ar sadarbības partneriem veido semināru virkni Vidzemes kultūras organizācijām. Divi no semināriem, kas notiks Cēsīs – 2.oktobrī un 23.oktobrī – veltīti kultūras organizācijas darbam ar auditoriju. Pašlaik izsludināta pieteikšanās uz pirmo semināru “Biļešu nav!”.

Katra kultūras pasākuma rīkotāja vēlme, lai zāle būtu skatītājiem pilna, lai biļešu vai brīvu vietu nav! Tomēr pietiekami bieži nākas secināt, ka apmeklētāju atsaucība nav tik liela, kā vēlētos, un zāles ir pustukšas. Pavisam neizprotami tas ir gadījumos, kad ieeja pasākumā ir par brīvu. Kāpēc cilvēki nenāk, kas viņiem traucē un nepatīk? Ko kultūras organizācijas dara nepareizi, kam pievērš pārāk maz uzmanības? Šie un citi jautājumi tiks pārrunāti seminārā par auditorijas veidošanu. Runāsim arī par to, kā daudzveidot auditorijas piesaistes veidus, kā piesaistīt jaunu auditoriju, kā padarīt par pastāvīgu auditoriju tos apmeklētājus, kas atnāk vienreizēju akciju ietvaros (piemēram, Muzeju nakts, pagasta vai pilsētas svētku u.tml. laikā).

Darbs ar auditoriju ir viens no galvenajiem kultūras organizācijas uzdevumiem, kas īpaši aktuāls ir situācijā, kad iedzīvotājiem ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Turklāt auditorijas piesaiste nav tikai kultūras organizāciju iegriba – tas ir tiesiski noteikts un kultūrpolitikā akcentēts uzdevums.

Semināru finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, LR Kultūras ministrija un Valmieras novada fonds, un dalība ir bezmaksas.

Pieteikšanās līdz š.g. līdz 19.septembrim. Pieteikuma anketa atrodama šeit. Semināra programma.

Visi semināri, kas plānoti šoruden (pilna informācija šeit vai lejuplādējama kā pdf):

2014. gada 2. oktobris, Cēsis
Biļešu nav! Seminārs Vidzemes kultūras organizācijām par auditorijas veidošanu

2014. gada 13. oktobris, Lizums
Pagastu un novadu svētku izaicinājumi. Seminārs pagastu un novadu svētku rīkotājiem Vidzemes novadā par iedzīvotāju līdzdalības pagastu un novadu svētkos priekšnoteikumiem un ieguvumiem.

2014. gada 23. oktobrī, Cēsis
Komunikācija ar auditoriju. Seminārs Vidzemes kultūras organizāciju pārstāvjiem

2014. gada 6.novembris, Valmiera
Kultūras organizāciju savstarpējā sadarbība vietējā kultūras mantojuma un tradīciju kopšanā. Seminārs Valmieras un kaimiņu novadu kultūras organizāciju pārstāvjiem par savstarpējo sadarbību

Katram pagastam savus svētkus! Seminārs Vidzemes pagastu un novadu svētku rīkotājiem

Pēdējos gados teju katrs pagasts un novads cenšas savu vietu Latvijas kartē atzīmēt, organizējot sava pagasta, novada vai pilsētas svētkus. Vasaras otrajā pusē parasti ir jāizvēlas, kurp nedēļas nogalē dodies un kurā vietā būs aizraujošāka svētku programma. Kā atrast un parādīt citiem to unikālo un atšķirīgo, kas raksturīgs tieši manam pagastam? Kā, izmantojot brīvprātīgos un entuziastus, svētkus noorganizēt droši, aizraujoši un profesionāli gadu no gada? Kam svētki domāti – vietējiem iedzīvotājiem vai tūristiem? Šīs un citas svētku dilemmas tiks pārrunātas biedrības “Culturelab” rīkotajā seminārā “Pagastu un novadu svētku izaicinājumi”, kas tiek organizēts sadarbībā ar Lizuma pagasta pārvaldi un notiks 2014. gada 13. oktobrī Lizumā.

Seminārā plānotas lekcijas par kultūras norišu un dzīves kvalitātes saikni, par kopienas, kultūras resursu un identitātes lomu vietējās kultūras dzīves veidošanā, kā arī par veiksmīgiem piemēriem iedzīvotāju iesaistīšanā. Otrā semināra daļā dalībnieki tiks aicināti dalīties pieredzē par konkrētiem svētku rīkošanas aspektiem, kā arī darba grupās pārrunāt svētku nākotnes attīstības scenārijus.

Seminārs tiek organizēts ar LR Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda finansiālu atbalstu, un dalība ir bez maksas.

Pieteikšanās līdz 3. oktobrim! Pieteikuma anketa atrodama šeit. Semināra programma.
Sīkāka informācija – inta.darzniece@lizums.lv (Inta Dārzniece, Lizuma pagasta pārvalde)

Informācija par pārējiem semināriem, ko biedrība “Culturelab” rīko šajā rudenī kultūras organizācijām Vidzemē,  pieejama šeit vai lejuplādējama kā pdf.

Kultūras pasākumu ietekmes novērtējumu iespējas. “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014″ piemērs

Gints Klāsons, pētnieks, Nodibinājuma „Rīga – 2014” konsultants Eiropas kultūras galvaspilsētas ietekmes novērtējuma izstrādes jautājumos

Avize

Rīga 2014 avīze http://office.riga2014.org

Sešas tematiskās līnijas, vairāk nekā 200 pasākumu, vairāki tūkstoši pasākumu organizācijā iesaistīto (projektu vadītāji, projektu darba grupas, brīvprātīgie), tūkstošiem sadarbības partneru, simtiem tūkstošu skatītāju, klausītāju un aktīvu līdzdalībnieku (tai skaitā, tūristu), vairāk kā 20 miljonu eiro kopējais budžets. Nav šaubu, ka šāda mēroga dižpasākumam būs sociāla, kultūras un ekonomiska ietekme, tomēr jautājums ir – vai un kā to iespējams ‘nomērīt’?

Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšana nav jauna tēma kultūras pētniecībā (tās pirmsākumi rodami masu sporta pasākumu ekonomiskās ietekmes mērījumos). Īpaši būtisks lielo pasākumu ietekmes novērtējums ir gadījumos, kad tie tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts un/vai pašvaldību budžeta, dienaskārtībā uzturot jautājumu par nodokļu ieņēmumu izlietojuma efektivitāti. Tomēr praksē šāda veida novērtējuma pētījumi joprojām ir drīzāk izņēmums, nevis pašsaprotama kultūras pasākumu organizēšanas sastāvdaļa. Tas saistīts gan ar plašām diskusijām par to, vai kultūras pasākumi vispār būtu jāvērtē ekonomisko un sociālo ieguvumu kategorijās, gan ar faktu, ka šāda apjoma novērtējumi prasa būtiskus finanšu un starpdisciplinārus cilvēkresursus.

Masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums

Latvijā masu pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējumi līdz šim tikuši īstenoti reti. Par salīdzinoši plašākajiem var uzskatīt Kultūras ministrijas finansētos pētījumus „Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē” (2002., 2007.) un „Dziesmu un deju svētki mainīgā ekonomikas vidē” (2008.g.) (pētījumi pieejami KM mājas lapā), kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra īstenoto pētījumu “Dziesmu un deju svētku sociālā ietekme” (2013.g.; projekta vadītāja – Anda Laķe). Atsevišķi novērtējumi tikuši veikti sporta pasākumu jomā (piemēram, Liepājas pašvaldība 2013.gadā veikusi Eiropas rallija čempionāta posma „Rallijs Liepāja – Ventspils” ekonomiskās ietekmes novērtējumu. Skatīt Informatīvais ziņojums par 2013.gada 1.oktobrī neformālajā Eiropas Savienības Sporta ministru sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrija. 2013.), savukārt Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Edīte Šņepste savā maģistra darbā analizējusi Aglonas reliģisko svētku ietekmi.

Eiropas kultūras galvaspilsētu ietekmes novērtējums

Viens no būtiskākajiem un plašākajiem Eiropas Savienības līmeņa masu pasākumiem kultūras jomā ir Eiropas kultūras gada (turpmāk tekstā – EKG) pasākumu programma. Lai gan šo pasākumu ietekmes novērtējumi tikuši veikti arī agrāk (parasti gan post factum un vairāk kā statistiku apkopojoši, nevis analizējoši ziņojumi), tikai kopš 2007. gada, kad Eiropas kultūras galvaspilsēta bija Luksemburga, tika uzsākta EKG pasākumu programmu sistemātiska un longitudināla (regulāra) novērtēšana. EKG 2007. gada pasākumu programmas novērtējuma pētījuma izstrāde tika uzsākta jau 2004. gadā, un regulāras iedzīvotāju aptaujas uzsāktas jau divus gadus pirms EKG atklāšanas. Turpmākajos gados pasākumu programmas novērtējumus veikušas visas Eiropas kultūras galvaspilsētas – dažas šos pētījumus vairāk izmantojušas kā mārketinga un sabiedrisko attiecību instrumentu, citas savukārt iegūtos datus un informāciju izmanto nacionālā un pašvaldību līmeņa kultūrpolitikas ietekmēšanai un attīstībai.

Kā novērtēt Rīga 2014 programmas ietekmi?

2014. gads, kad Rīga kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, dod iespēju kultūras dižpasākumu ietekmes novērtējuma metodoloģiju aprobēt un īstenot arī Latvijā, cerot, ka turpmāk tā kļūs par masu pasākumu organizatoru sistemātisku praksi. Darbs pie Rīgas kā EKG pasākumu programmas novērtējuma Latvijas Kultūras akadēmijas asoc.prof. Andas Laķes vadībā tika uzsākts 2013. gadā un turpināsies līdz 2015. gada maijam. Pasākumu programmas novērtējuma ietvaros tiek un tiks veiktas Latvijas un Rīgas iedzīvotāju aptaujas (lauka darbu nodrošina pētījumu centrs SKDS), konkrētu pasākumu apmeklētāju aptaujas (lauka darbu nodrošina Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes studenti), mediju analīze, projektu budžetu analīze, intervijas un diskusijas ar EKG organizatoriem un projektu vadītājiem, statistikas datu analīze u.c. aktivitātes. Novērtējuma veikšanā sadarbības partneri ir arī vairākas universitātes, kas nodrošina ietekmes novērtējumu uz tūrisma nozari, kā arī mediju analīzi.

Ir daudz un dažādu jautājumu, kurus iespējams definēt un identificēt ietekmes novērtējuma ietvaros – vai pasākumu programma un atsevišķi pasākumi ir labi organizēti, vai pasākumi veicina kultūras patēriņu un līdzdalību, vai pasākumiem ir ilgtermiņa ietekme, vai pasākumi maina pilsētas tēlu, vai pasākumi maina kultūras un tajā strādājošo publisko tēlu, vai pasākumiem ir ekonomiska ietekme, vai pasākumi veicina tūrismu utt. Skaidrs, ka tik plašas pasākumu programmas gadījumā nedz organizācijā iesaistītie, nedz auditorija nebūs vienmēr un pilnībā apmierināta ar visiem pasākumiem. Tādēļ ietekmes novērtējumā būtisks ir jautājums ne tikai par auditorijas vajadzību nodrošināšanu, bet arī pasākumu programmas spēju sasniegt tos sociāli ekonomiskos mērķus, kuri ir būtiski ne tikai EKG pasākumu programmas kontekstā, bet arī kultūras jomai Latvijā kopumā. Un šādā aspektā var izvirzīt vismaz trīs būtiskus jautājumus par EKG potenciāli radīto ietekmi uz kultūras un arī citām jomām Latvijā. Continue reading

Pētām Eiropas kultūras galvaspilsētas!

 

Rīga 2014. gadā vienlaikus ar Ūmeo pilsētu Zviedrijā ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Informācija par Rīga 2014 notikumiem un to vērtējums masu medijos parādās bieži, tomēr “Culturelab” būtiski šķiet aktualizēt šo tēmu pētniecības aspektā. Tādēļ mājas lapā izveidojam atsevišķu sadaļu rakstiem, kā arī vienkopus apkoposim interesantākos pētījumus par citām Eiropas kultūras galvaspilsētām un par Rīgu.

20 izcilu Ziemeļeiropas autoru esejas Rīgai veltītā grāmatā “Mūsdienu kultūras stāvokļi”

MG_9816 copyIzdevniecība Megaphone Publishers laidusi klajā bilingvālu eseju krājumu „Mūsdienu kultūras stāvokļi / Conditions for Contemporary culture. Riga”.

Izdevumā ir pētīti tie apstākļi, kādos attīstās latviešu mūsdienu kultūra un kādos veidojas pilsoniskā sabiedrība Latvijā. Izdevuma tapšanas procesā ir radīta starpdisciplināra telpa domu apmaiņai, lai saprastu, kā šī sabiedrība ir konstruēta un veidota, kāds ir tās potenciāls, stiprās un vājās puses, un, kā šīs kvalitātes pozitīvā veidā varētu tikt izmantotas turpmākajā attīstībā, zināšanu un kultūras ekonomikas apstākļos.

Izdevuma galvenais redaktors arhitekts Oskars Redbergs dalībai šajā projektā ir pieaicinājis divdesmit autorus, kuri ir veltījuši savus darbus Rīgai un Latvijai vai kuri savā darbībā ir saskārušies ar šai vietai raksturīgām, aktuālām problēmām. Autori pārstāv dažādas jomas, taču viņus vieno publiskajā telpā paustie neatkarīgie viedokļi vai idejas par kultūras koncepciju, sabiedrisko attiecību modeļiem, vēsturiskajiem priekšstatiem vai citiem jautājumiem, kuru izpratne sabiedrībā ir būtisks priekšnoteikums kultūras tālākai attīstībai.

Eseju autoru vidū ir semiotiķis Sergejs Kruks, vēsturnieki Kaspars Kļaviņš un Leons Taivāns, psihoterapeits Viesturs Rudzītis, antropologi Vieda Skultāns un Viesturs Celmiņš, pilsētvides teorētiķis Kšistofs Navrateks (Krzysztof Nawratek), sociālo un politisko norišu pētnieks Andrejs Berdņikovs, migrācijas lietu eksperte Aija Lulle, žurnālists Juka Rislaki (Jukka Rislakki), kultūras teorētiķis un komunikācijas zinātņu speciālists Deniss Hanovs, politikas un ekonomikas filozofijas pētnieks Havjērs Landes (Xavier Landes), arhitekti Juhani Palasmā (Juhani Pallasmaa) un Aleksandrs Rapaports (Александр Раппапорт), dzejnieks Guntars Godiņš un mākslas vēsturnieks Hanss Leps (Hans Lepp).
Dalībai šajā projektā ar vairākām fotoesejām piedalās arī latviešu mūsdienu fotogrāfi: Arnis Balčus, Aivars Siliņš, Andrejs Strokins un Reinis Hofmanis, kas savos darbos pievēršas sociālās un kultūrainavas analīzei.

Grāmata atrodama „Jāņa Rozes” grāmatnīcā, veikalā „Jāņa sēta”, interneta veikalā www.karsuveikals.lv un citās grāmatu tirdzniecības vietās, kā arī sazinoties ar izdevniecību Megaphone Publishers. Megaphone Publishers ir izdevniecība, kas aizsākās ar neseno Latvijas arhitektūras izstādi Frankfurtē Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīkoto Eiropas kultūras dienu ietvaros, kad tika izdota pirmā grāmata «9 Rīgas stāvokļi». Izdevniecību izveidojuši mākslas zinātniece Inga Karlštrēma un arhitekts Oskars Redbergs, un viņu uzmanības lokā ir mākslas, arhitektūras un kultūras kritika, teorija un fikcija.

Grāmatas iznākšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Fridriha Eberta fonds.

Plašāks grāmatas satura apraksts Gramata – Musdienu kulturas stavokli LV

Kultūras kanons – būt vai nebūt un kādam tam būt?

Kultūras ministrija ir publiskojusi biedrības “Culturelab” un Latvijas Kultūras akadēmijas veikto pētījumu “Latvijas kultūras kanona veidošanas metodoloģiskie kritēriji un principi”, kas tapis Dr.sc.soc. Anda Laķes vadībā.

2007. gadā aizsāktā Kultūras kanona iniciatīva ekonomiskās krīzes ietekmē tika pārtraukta, savukārt 2013. gadā pēc LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvas tika atjaunots darbs pie Latvijas Kultūras kanona aktualizācijas. Pētījumā analizēta gan Latvijas, gan Nīderlandes un Dānijas kultūras kanona veidošanas un īstenošanas pieredze, piedāvājot turpmākai idejas attīstībai četrus scenārijus.

Analizētā pieredze skaidri atklāj, ka kanona ideju ir ļoti viegli apšaubīt un pat diskreditēt, tādēļ, pirms no jauna uzsākt kultūras kanona iniciatīvu, nepieciešams rūpīgi izsvērt kanona mērķus un adresātus.

Interesanta diskusija par kultūras kanonu un šo pētījumu skatāma arī LTV raidījumā “100 g kultūras” .

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 27 other followers